Vienīgais Latvijas izlases pilnvērtīgais treniņš pirms pārbaudes turnīra trešdien Lērenskūgas arēnā aizritēja izteiktā Ziemeļamerikas hokeja manierē. Jaunais treneris Teds Nolans bija piemeklējis vingrinājumus uz ātrumu, laukumā neviens negarlaikojās un intensitāte bija augstā līmenī. Toties neatlika laika hokejā tik būtisku lietu pieslīpēšanai kā spēlei nevienādos sastāvos. Jau pēc treniņa skaitliskā vairākuma izspēle tika apspriesta nelielās grupiņās. Ar uzbrucējiem strādāja Artis Ābols, ar aizsargiem - Viktors Ignatjevs. Treniņā uz ledus Nolans, saprotams, norādījumus deva angļu valodā. Liepājniekiem Gunāram Skvorcovam un Artūram Mickēvičam nianses pārtulkoja Ābols.
Spēles sākums neliecināja par to, ka izlasei būtu mainījies treneris un ka spēlētājiem būtu problēmas ar pielāgošanos jaunajām prasībām. Desmit minūtes uzbrukuma viļņi vēlās uz Dānijas vārtiem, divas reizes bija skaitliskais vairākums un pietrūka tikai punkta uz i, proti, vārtu guvuma. Taktiskajā zīmējumā varēja saskatīt līdzības, kā Latvijas izlase spēlē jau teju desmit gadus, kad priekšā aktīvi cīnās tikai viens uzbrucējs. «Komandas sapulcē tā gan īsti nebija runāts. Prasības bija savādākas,» pirmā perioda pusē savos vērojumos padalījās Latvijas izlases komplektētājs Māris Baldonieks.
Artūra Salijas noraidījums pirmā perioda otrajā pusē pagrieza spēles ratu pretējā virzienā. Jau pirms tam dāņi ņēma virsroku, kad laukumā bija ceturtais virknējums. Spēles turpmākajā gaitā nevarēja nepamanīt, ka, spēlējot aizsardzības zonā, pietrūkst sapratnes. «Es nekad vēl tā neesmu spēlējis,» pēc spēles atklāts bija trešās maiņas centra uzbrucējs Jānis Straupe, kurš šosezon spēlē Liepājas metalurgā. «Aizsardzībā no mums vairs netiek prasīta viens uz vienu pretspēlētāja segšana, tā vietā aizsardzības zona ir sadalīta blokos, kur katrs atbild par savu lauciņu. Piemēram, malējiem uzbrucējiem ir jādarbojas tikai no zilās līnijas līdz iemetiena ūsiņām. Brīžiem mūsu zonā patiešām bija pamatīgs juceklis.»
Tik tiešām, ja vārtos briesmas nenovērstu Edgars Masaļskis, dāņi varēja uzvarēt pamatlaikā, lai gan vairākas ļoti labas izdevības neizmantoja arī Latvijas hokejisti. Trīs reizes vienas spēles laikā izslidot vienatnē pret vārtsargu - KHL līmenī tādu labvēlību neviens pretinieks nesniegtu. Divas reizes dāņu vārtsargu Simonu Nilsenu nepārspēja Gints Meija, vienu - Juris Štāls. Jā, un līdzīgi kā šosezon KHL, ripa vārtu priekšā atkal neklausīja Mārtiņam Cipulim.
Latvijas izlases kuplajam debitantu pulkam centību un aktivitāti nevar pārmest, taču jābūt uzmanīgākiem un jāspēj pielāgoties mača arbitru prasībām. Ja uz soliņa būtu Oļegs Znaroks, tad par sapelnītajiem noraidījumiem jaunajiem aizsargiem galva netiktu glaudīta.
Latvijas komandā pēcspēles metienus nerealizēja Andris Džeriņš un Roberts Bukarts. Dāņi divas reizes bija precīzi un «bullīšos» izcīnīja uzvaru.
Diemžēl 35 gadus vecajam aizsargam Atvaram Tribuncovam atgriešanās izlasē beidzās jau turnīra pirmajā spēlē. Trešajā periodā Tribuncovs pie apmales traumēja ceļgala saites. Komandas ārsts Jānis Kvēps saka - ārstēšana ilgšot aptuveni sešas nedēļas.