Dombrovskim paredzēto Ilgtspējīgas attīstības komisiju šajā Saeimā neizveidos

Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi, apauguši ar daudziem priekšlikumiem, un šīs Saeimas laikā jaunā komisija, visticamāk, nesāks darboties. Koalīcija bija vienojusies tās vadību uzticēt bijušajam premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība). Ir liela iespēja, ka maija beigās viņu ievēlēs Eiropas Parlamentā, bet likuma izmaiņas līdz tam Saeima var nepagūt pieņemt galīgajā lasījumā.

Ilgtspējīgas attīstības komisiju tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) piedāvāja izveidot jau pēc Saeimas vēlēšanām 2011. gadā, bet par to partijas vienojās tikai Laimdotas Straujumas valdības veidošanas laikā. Tajā aizsardzības ministra amatā ir Raimonds Vējonis (ZZS), kurš līdz šim vadīja Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisiju - tās vietā bija paredzēta pastāvīga komisija. Lolita Čigāne (Vienotība) Dienai atzina, ka tā būtu ļoti nepieciešama, jo Saeimā ir jāizvērtē ar ES fondu apguvi saistītie normatīvi. Taču kopš valdības apstiprināšanas arī apakškomisijas sēdes vairs nenotiekot. Saskaņas centrs ierosina paredzēt, ka jaunā komisija tiek izveidota tikai nākamajā Saeimā. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) Dienai teica, ka vairāki neatkarīgie deputāti iesnieguši strīdīgus ierosinājumus - Vladimirs Reskājs piedāvā ar Satversmi pretrunīgas normas, aicinot Valsts prezidentu ievēlēt ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Inga Bite un Inga Vanaga rosina Saeimas deputātiem paredzēt mācības administrācijas skolā. «Es būtu gandarīta, ja deputāti sevi pilnveidotu. Taču likumā prasības nevar noteikt. Personālpolitika ir attiecināma uz valsts pārvaldi, kur ierēdņus izraugās konkursa kārtībā, bet Saeimā «personālpolitiku» nosaka vēlētāji,» paskaidroja I. Čepāne.