Kā Dienai paskaidroja Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis, ja pasākumu norises laiks un vieta pārklājas, likumā iestrādāts princips - notiek tas pasākums, kurš pieteikts vislaicīgāk. Daugavas vanagi savu pasākumu pieteikuši jau 2009. gadā.
Pasākumus ir pieteikuši gan leģionāru atbalstītāji, gan viņu pretinieki, kuri sevi dēvē par antifašistiem. Pie atbalstītājiem varētu pieskaitīt organizāciju Daugavas vanagi un tās Limbažu nodaļu, kuras abas pieteikušas gājienu no dievkalpojuma Doma baznīcā uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšanu pie tā. Leģionāru godināšanas pasākumu pieteicis arī Gustava Celmiņa centrs, kas sabiedrībā labāk pazīstams kā pērkoņkrustieši. Baigā gada staļinisko upuru piemiņai pasākumu grib rīkot arī Uldis Freimanis, kurš iepriekš sabiedrības uzmanību izpelnījās ar skandalozo ieceri rīkot gājienu par godu 70. gadadienai kopš nacistu karaspēka ienākšanas Rīgā.
Savukārt leģionāriem nedraudzīgi varētu būt divi Apvienības pret nacismu pieteiktie pasākumi, piemēram, pikets Pret nacisma glorifikāciju Latvijā, kā arī divi biedrības Autonomā biedrība pieteiktie gājieni, «lai parādītu Eiropai, ka Latvijas Republika nav valsts ar lojālu attieksmi pret fašismu».
Pieteikto pasākumu organizētāji gaida ierodamies no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem dalībnieku. DP priekšnieks J. Reiniks savukārt atklājis, ka 16. martā varētu ierasties arī 30 līdz 40 personu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas, Vācijas. «Tur ir dažādi radikāļi, ekstrēmisti. Būs arī robežsardzei jāstrādā pastiprinātā režīmā,» viņu citē BNS.
Vienlaikus vienā vietā gan var notikt tikai viens pasākums, Dienai skaidroja U. Vidauskis. Pasākumu pieteicēji cenšas šo kārtību apiet, tīri formāli nosakot atšķirīgas vietas savām aktivitātēm, piemēram, vieni piesaka pulcēšanos uz trotuāra pie Brīvības pieminekļa, otri - Bastejkalnā pie Brīvības pieminekļa. Iestādes gan akli nesekošot likuma burtam un, ņemot vērā, ka tādējādi krasi pretēju uzskatu pārstāvji vienlaikus atradīsies gandrīz blakus, uzklausīs drošības iestāžu vērtējumus, vai pasākumu organizētāji būs spējīgi nodrošināt sabiedrisko kārtību. Tas arī var pabojāt «kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ» principu - ja nu tās kādu no agrāk pieteiktajiem pasākumiem atzīst par bīstamu, var nākties priekšroku dot citam, kas pieteikts vēlāk.
Pasākumus var pietiek līdz desmit darbdienām pirms to norises datuma, un pēc tam piecu dienu laikā tiek izvērtēts, vai kāds no tiem nav jāaizliedz. Ja dome izlemj pasākumu neatļaut, šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kas iepriekšējos gados jau noticis.