Patlaban kā tādās sacensību krustcelēs par enerģētikas nākotni. Ar lielu satraukumu - it kā rītdien, nākamgad vai nākotnē kāds pārtrauktu gāzes vai elektrības piegādi. Jātiek pirmajam pie ES naudas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ierīkošanā savā teritorijā. Protams, ja citu nauda, tad vienalga - būvēs tik augšā. Bet tā taču ir Eiropas Savienības valstu nodokļu maksātāju nauda, kura galvenokārt nāk no lielākajām valstīm - Vācijas, Francijas un citām. Jāliek būtu kopā ES un Latvijas nauda un tad jāsāk skaitļot saimnieciskais izdevīgums no šādas kopsummas. Varbūt vēl iznāks segt patērētājiem, ja gāzes cena sanāks augstāk.
Vienlaikus ekonomiski jāpamato valsts enerģētikas attīstības nākotnes redzējums, lai tā patērētājiem būtu pieejama par iespējami zemākām cenām, tarifiem. Kaimiņos, Lietuvā tās valsts premjerministrs Andrus Kubiļus un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone pavisam nesen kopīgi nāca klajā ar šādu viedokli Lietuvas attīstībai: «...attīstot tīru, drošu un stabilu enerģētiku, kas balstītos uz atomenerģiju, sašķidrinātu dabasgāzi, vietējās izcelsmes slānekļa, naftas un gāzes krājumiem un atjaunojamiem energoresursiem.»
Kādas konsekvences Latvijai? Te prasmīgi jāizmanto savas tautsaimniecības iespējas un īpatnības - hidroenerģētiskais potenciāls, dedzināmās kūdras resursi, vēl neapgūtā vēja enerģija abpus plašai jūras piekrastes teritorijai, dabasgāzes rezervju uzkrāšanas iespējas Dobeles apkaimē lielas daļas Eiropas stratēģisko rezervju izveidošanai, izveidojot savienojumu ar Nord Stream gāzesvadu vai citiem cauruļvadiem. Par šo dabasgāzes vadu Eiropas patērētāji saņems 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā ar garantijām vismaz 50 gadu garumā. Latvijā ir unikāla ģeoloģiska struktūra, kas ļauj izveidot dabasgāzes krātuves vismaz ar kopējo kapacitāti līdz 50 miljardiem m3, kas ir 10% no ES kopējā patēriņa, un tikpat, cik krātuvju ir visā ES kopā. Salīdzināšanai - paredzētā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektētā jauda paredzēta 2-3 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Tātad, jāveido paliekošas lietas Latvijai. Kritērijs tam - elektrības kilovatstundas un gāzes kubikmetra pašizmaksa/iepirkuma cena. Turklāt balstoties uz patiesu un pilnīgu informāciju, aptverot visus enerģijas ražošanas un pārvades posmus līdz gala patērētājam. Politiķiem te būtu jāstāv malā. Jāpiebilst, ka vairākus šādus būtiskus enerģētikas jautājumus parasti īsteno tikai ar attiecīgo valstu parlamenta akceptu, lēmumiem.
Ekonomiskie nosacījumi svarīgi arī kopējos starpvalstu projektos. Ja Latvijai jāiegulda sava nauda Visaginas AES - vai tādēļ elektrība kļūs lētāka, vai būs jaunas darbvietas? Pieaugs jau tā lielais valsts parāds. Un vēl papildus nāksies izpirkt stratēģisko investoru daļu, kad tie atstās izbūvēto AES. Varbūt labāk ieguldīt investīcijas Latvijā iepriekš minētos virzienos.
Protams, pēc līdzšinējiem datiem, atomenerģijas spēkstaciju elektrības pašizmaksa ir viena no viszemākajām. Vienas kilovatstundas izmaksas Vācijas atomspēkstacijās vērtē 2 centu apmērā (žurnāls Der Spiegel, 11.05.2011.). Apdrošināšanas pētnieki vēl grib pievienot 4 centus/kWh kā atbildības apdrošināšanu. Gadu gaitā te saņemts arī prāvs valsts finansiālais atbalsts šim sektoram. Saskaitot to visu kopā - kilovatstunda nemaz tik lēta nesanāk.
Attīstot Latvijas enerģētikas koncepciju, lietderīgi vērot arī citu valstu pieredzi. Vācijas Enerģijas aģentūra (DENA) atbalsta kodolenerģijas attīstību un uztur to par iespējamu laika posmā līdz 2020./2025. gadam. Tas dod pietiekami daudz laika, lai veiktu jaunās izstrādes un pamatotu visaptverošu enerģijas politikas izstrādi, un nodrošinātu sociāli atbildīgu šīs nozares attīstību.
Kodolenerģijas pārtraukšana šajā valstī nozīmē elektroenerģijas izmaksas paaugstināt par 4 līdz 5 centiem/kWh. Šis skaitlis summējas, pirmkārt, no atjaunojamās elektrības ražošanas jaudu kapacitāšu palielināšanas (no 17% līdz 38% 2020. gadā kopējā elektroenerģijas ražošanas apjomā) - 2 centi/kWh. Otrkārt, jaunu augstsprieguma, vidsprieguma un zemsprieguma elektrotīklu izveides un optimizācijas - 1 cents/kWh. Treškārt, modernu fosilo spēkstaciju izbūves, kas strādātu ar dabasgāzi - 1,5 centi/kWh, jo tām arvien vairāk būs jākompensē elektrības mainīgais ieplūdums no vēja elektrostacijām un fotovoltaika (saules baterijām) iekārtām. Elektroenerģijas izmaksas no dabasgāzes ir vienas no viszemākajām. Dabasgāzes spēkstacijas - alternatīva elektroenerģijas aizstāšanai no atomspēkstacijām.
Vienlaikus DENA norāda arī neskaidrās izmaksas par elektrības uzkrāšanas tehnoloģijām, ko reāli vēl ir grūti novērtēt - kādas no tām šajā laika posmā tiks izmantotas. Aģentūra atbalsta sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijas (HAES), kas ir vienīgais ekonomiskais uzglabāšanas veids no mūsdienu pieredzes viedokļa (ja neskaita dabasgāzes un biometāna uzkrāšanas ekonomisko izdevīgumu gāzes infrastruktūras cauruļvados un glabātavās, lai tālāk to izmantotu elektroenerģijas un siltuma ražošanai, arī kā automobiļu degvielu). Sūkņu hidroakumulācijas elektrostacija - elektroenerģijas ražošanai ūdenskrātuvē uzkrāj ūdeni un periodiski iedarbina turbīnas, un izlaiž cauri uzkrāto elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo ūdens apjomu. Šādas ieceres bija arī Daugavpils HES celtniecības gadījumā, reizē izbūvējot arī HAES.
Tiek plaši diskutēts par elektrības uzkrāšanu akumulatoru baterijās - gan mobilā, gan stacionārā veidā. Īpaši vilinoša ir nākotnes perspektīva, kad stāvēšanas laikā elektroautomobiļi tiks pievienoti elektrības tīklam un tādā veidā balansēs vēja un saules spēkstaciju jaudas. Taču šī nenoteiktā situācija neļauj vēl paredzēt konkrētās izmaksas.
Vienlaikus attīstības stratēģijas optimizācija un tālāks tehniskais progress (ko konkrēti vēl ir grūti apzināt)Vācijā var samazināt elektrības izmaksas galapatērētājam 2020. gadā apmēram par astoņiem procentiem, salīdzinot ar šīsdienas līmeni.
Uz līdzīgiem aprēķiniem atbilstoši konkrētajiem apstākļiem jābalstās arī Latvijas enerģētikas nākotnes stratēģijai. Gan izvērtējot pilnīgāk savus valsts energoresursus, gan izmantojot saimnieciski izdevīgas kaimiņvalstu ilgtermiņa piegādes, gan elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus piedāvājumus. Šajā stratēģijā pakāpeniski pieaugs atjaunojamās enerģijas īpatsvars.