Turcijai ir risinājumi lielākajai daļai Eiropas pašreizējo problēmu. Ap Turciju ir 70% ES nepieciešamās enerģijas avotu, un mēs esam visdabiskākais tranzīta ceļš uz tiem. Turcija ir sestā lielākā ekonomika Eiropā, piecpadsmitā lielākā pasaulē, un mums ir gados ļoti jauns un dinamisks darbaspēks - ceturtais lielākais Eiropā. Cita ES problēma ir cīņa pret nelegālo imigrāciju, terorismu un narkotikām, un Turcija atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, lai to risinātu. Caur Turciju ir ļoti izdevīgi sasniegt arī jaunattīstības tirgus.
Nozīmīgi, ka Turcija ir arī miera centrs starp konfliktējošām valstīm: Afganistānu un Pakistānu, Krieviju un Gruziju, Izraēlu un Sīriju, Irāku un Sīriju, Bosniju un Serbiju, pat ASV un Irānu. Mēs esam visaustrumnieciskākā rietumu zeme un visrietumnieciskākā austrumu zeme ar ģeogrāfisku iespēju un vēsturisku atbildību būt par miera centru.
Jāpiemin arī Eiropai problemātiskā integrācija. Latvijā tas nav tik aktuāli, bet Vācijā, Francijā un Lielbritānijā, kur ir masīva imigrācija, Turcija var būt par modeli. Turciju veido daudzas sociālas grupas, ieskaitot musulmaņu, un mēs ļoti sekmīgi spējam apvienot islāma kultūru ar demokrātiju. Jaunieši, kas nesen Francijā demolēja mašīnas un veikalus, nebija izceļojuši no Marokas vai Alžīras. Viņi bija dzimuši, mācījušies un izvēlējušies būt vardarbīgi Parīzē. Tāpat Londonas teroristi. Pat uzbrucēji Ņujorkai un Pentagonam 11. septembrī nenāca tieši no Saūda Arābijas. Viņi bija gadiem ilgi dzīvojuši Vācijā, guvuši turienes izglītību un izvēlējās uzbrukt šai rietumu kultūrai. Musulmaņu jaunatnei Eiropā ir nepieciešams paraugs. Kas būs viņu viedokļu veidotāji - bin Ladens vai Turcijas musulmaņu līderi, kas sludina demokrātiju, brīvo tirgu un cilvēktiesības? Turcijas sarunām ar ES seko ne tikai 70 miljoni turku, ne tikai 1,5 miljardi musulmaņu, bet arī 3-4 miljardi citu cilvēku pasaulē, kas jūtas kaut kādā mērā rietumu atstumti.
Mēs gan nelepojamies ar faktu, ka vēl pirms 50 gadiem apvērsuma laikā Turcijā ar nāvi ir sodīts premjerministrs vai ka tikai pirms 30 gadiem konfiscēja Kafkas un Dostojevska grāmatas, kas it kā vedināja uz komunismu. Pirms 10 gadiem Stambulas mērs tika arestēts par varai nevēlama dzejoļa citēšanu. Bet mūsdienās Turcija ir mainījusies, un ES tajā ir liela nozīme. Stambula ir 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, un mērs, kurš tolaik tika apcietināts, tagad ir Turcijas premjerministrs.
Turcijā beidzot ir laikmets, kad varam apspriest jebkuru jautājumu. Pagātnē bija tabu jautājumi: kurdu, romu un alavītu minoritātes, strādnieku tiesības, sieviešu loma sabiedrībā, bērnu tiesības.
Pirms pieciem gadiem es teiktu, ka Turcijai vairāk vajag ES, nevis otrādi. Pašlaik ir līdzsvars, bet pēc pieciem gadiem ES vairāk vajadzēs Turciju.
Kā jūs komentētu, ka rietumu prese jūsu pārstāvēto un slavēto partiju Taisnīgums un attīstība sauc par islāmisku?
Mana partija ir konservatīvi demokrātiska un centriska. Par to balsojušas visdažādākās grupas visos septiņos Turcijas apgabalos. Mēs neesam reģionāla, nacionālistiska vai ideoloģiska partija. Pēdējās vēlēšanās gūtie 47% balsu 18 partiju sacensībā nebūtu iespējami, ja mums būtu šaura orientācija, tāpēc mēs iebilstam pret šādu klasifikāciju.
Mēs uzskatām, ka reliģija ir individuāls fenomens, tāpēc katram sekulāras valsts iedzīvotājam ir tiesības ticēt vai neticēt, kam viņš vai viņa vēlas, un tik daudz un stipri, cik vēlas. Iedzīvotāju attiecības ar Dievu nav valsts darīšana.
Kā ar musulmaņu galvas apsega aizlieguma atcelšanu valsts skolās?
Lai atceltu šo aizliegumu, bija vajadzīgas 410 parlamentāriešu balsis, un tik daudz mūsu partijai nav. Tā nebija partijas nostādne, bet gan demokrātiska procedūra. Diemžēl, par spīti tam, Konstitucionālā tiesa šo lēmumu atcēla. Tagad atļauja nēsāt galvas apsegus ir katras universitātes pašas ziņā.
Par šo izteikumu man jau ir bijušas nepatikšanas, tomēr atkārtošu vēlreiz: es ticu sieviešu tiesībām nēsāt galvas apsegus tik pat stipri, cik ticu viņu tiesībām valkāt mini svārkus. Manuprāt, tā ir viņu personu izteiksmes brīvības daļa.