80 pret 20
Aptuveni 80% mācību priekšmetu latviešu valodā, bet 20% dzimtajā valodā - pēc šādas sistēmas līdz ar 2018. gada 1. septembri, iespējams, tiks veidotas mācību programmas mazākumtautību skolās. Mērķis ir vienota sabiedrība un cittautiešu skolēnu latviešu valodas zināšanu uzlabošana, Dienai skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). Viņa uzskata, ka Latvijas skolās jānodrošina valsts valodas apguve augstā līmenī, kas praktiski iespējams tikai tad, ja latviešu valoda ir ne tikai mācību priekšmets, bet arī līdzeklis citu priekšmetu apguvei. Viņa gan atzīmēja, ka uz šo mērķi iets jau kopš 1989. gada, nosakot gan priekšmetus, kas jānodrošina latviešu valodā, gan, piemēram, izvirzot prasību, ka pedagogu valsts valodas prasmei jāatbilst augstākajai pakāpei. Patlaban mazākumtautību vidusskolās latviešu un krievu valodas proporcijai jābūt vismaz 60 pret 40.
Ministre pieļauj, ka jaunajām izmaiņām pat nebūs nepieciešami likuma grozījumi. Jau patlaban mazākumtautību skolām ir iespējams īstenot programmu, kas pēc būtības atbilst tam mērķim, kas būtu jāsasniedz 2018. gadā. Pašlaik to īsteno tikai ap 5% skolu, bet, sniedzot metodisko atbalstu un pilnveidojot mācību līdzekļus, četru gadu laikā uz šo modeli varētu pāriet arī pārējās skolas, sacīja I. Druviete.
Protestu būšot daudz
Kā reakcija uz plānotajām izmaiņām mazākumtautību skolās vakar pie Ministru kabineta notika Latvijas Krievu savienības rīkots pikets, lai paustu atbalstu izglītībai krievu valodā. Tajā izskanēja tādi lozungi kā «nost ar valodas teroru» un «rokas nost no krievu skolām». Kā Dienai pastāstīja partijas līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners, kurš arī pats piedalījās piketā, turpmāk protestu būs daudz. Viņš uzskata, ka gaidāmās izmaiņas būs pretrunā ar minoritāšu vēlmēm. «Bērniem jāmācās tajā valodā, kurā runā viņa ģimenē, bet ir jāzina valsts valoda,» sacīja J. Pliners. Pēc viņa domām, var atkārtoties mazākumtautību skolu protesti, kas bija 2004. gadā, kad tika ieviestas izmaiņas skolu programmās. Savukārt presē krievu valodā gaidāmās izmaiņas uztvertas kā iespējama krievu skolu likvidācija.
Pašās skolās gan gaidāmās izmaiņas uzņem mierīgāk. Lai gan Rēzeknes 4. vidusskolā pašlaik 40% mācību priekšmetu satura bērni apgūst mazākumtautību valodā, tomēr skolas direktors Jānis Gailis uzskata, ka izmaiņas būs tikai pozitīvas. «Identitāte tik un tā saglabāsies. Ieguvēji būs krievu skolu bērni, kuri labāk zinās latviešu valodu,» sacīja J. Gailis. Savukārt Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ināra Pampe uzskata, ka vispirms jānotiek diskusijai par šo jautājumu un pārmaiņas jāievieš pakāpeniski. Viņa gan piekrīt, ka uz valsts valodu varētu pāriet vidusskolas klasēs, bet sākumskolās būtu jādod iespēja mācīties dzimtajā valodā. Turpretī Rīgas Anniņmuižas vidusskolas direktore Tatjana Pulle Dienai norādīja, ka bērniem būtu ļoti grūti un tas ietekmētu mācību sasniegumus. Tāpat būtu problēmas ar izglītības procesu realizāciju un izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Arī skolotāji šādām izmaiņām vēl neesot gatavi. Piedalīties protesta akcijās gan skola neplāno.
I. Druviete uzskata, precīzi izskaidrojot gaidāmās pārmaiņas un īstenojot tās ciešā sadarbībā ar valodas politikas un izglītības speciālistiem, it īpaši skolotājiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās, lielu protestu nebūs.
Krievijas skolu nebūs
Vienlaikus ar jaunās valdības koalīcijas līguma parakstīšanu, kur iekļautas plānotās izmaiņas mazākumtautību skolās, izskanēja arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums, ka Krievija drīzumā plāno atvērt krievu skolas ārvalstīs, tajā skaitā arī Baltijas valstīs. Tomēr Latvijas amatpersonas jau paudušas skaidru viedokli, ka tas nenotiks. Diskusijas gan varētu būt par iespēju Krievijas vēstniecībā atvērt nedēļas nogales skolu diplomātu un Krievijas pilsoņu bērniem uz līdzīgiem principiem, kā darbojas latviešu nedēļas nogales skola Latvijas vēstniecībā Krievijā, Dienai komentēja I. Druviete. Līdzīgu viedokli paudis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).