gada nogalē pieņemtais plāns un būtu labi, ja tiktu piešķirta nauda kaut vai visiem darbiem, kas tajā iekļauti, jo runa ir par daudziem miljoniem. Tomēr par robežu aizvien biežāk tiek runāts ne tikai kontrabandas vai atsevišķu robežpārkāpēju kontekstā, bet arī domājot par valsts aizsardzību pret iespējamu ārējo ienaidnieku.
Divu dienu vizītē
Oficiālā informācija uzsver plānveida robežas stiprināšanas pasākumus, tomēr iekšlietu ministrs savā uzrunā Valsts robežsardzes (VRS) gada pārskata sanāksmē norādījis gan uz «mūsdienu izaicinājumiem», gan pieminējis Ukrainas sakarā bēdīgi slavenos «zaļos cilvēciņus» - tā tiek dēvēti bruņoti karavīri Krievijas armijas uniformās bez atpazīšanas zīmēm. Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība. Lai gan robežsardzes priekšnieks Dienai norāda, ka «mēs nerunājam par robežas stiprināšanu militārā nozīmē», ceturtdien un piektdien viņš kopā ar aizsardzības ministru R. Vējoni apmeklēja valsts austrumu robežu. Divas dienas jūnijā robežas apskatei plānojusi veltīt arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, apliecina tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), piebilstot, ka līdzīgā vizītē deputāti bijuši jau pirms pusotra gada.
R. Vējonis par vizītē redzēto Dienai izteicās atzinīgi: «Latvijas robežas apmeklējums radīja viennozīmīgu pārliecību, ka tā ir droša un apsargāta.» Viņš arī solīja valdībā atbalstīt jautājumu par līdzekļu piešķiršanu 12 metru robežjoslas izveidošanai gar visu robežu. Vaicāts, cik lieli līdzekļi šim mērķim vajadzīgi, N. Garbars nosauca 17 miljonu eiro, atzīstot, ka šāds apjoms nav apgūstams viena, bet trīs četru gadu laikā. Par šo naudu tiktu izcirsti koki un aizvākti celmi, izveidotas laipas, takas un caurtekas, sagatavotas vietas, kurās uzstādīt gan slēptas, gan atklātas novērošanas ierīces. R. Vējonis uzskata, ka līdzekļu piešķiršanu šim mērķim nevar atlikt un vajadzīgā nauda valsts budžetā ir jāatrod. Tomēr tie nav vienīgie izdevumi, kas būtu nepieciešami, domājot par robežas stiprināšanu. Komentējot tā dēvēto zaļo cilvēciņu iespējamās aktivitātes, ministrs Dienai izteicās, ka nelegāli robežu šādi cilvēki šķērsot nevar un tas vairāk esot Drošības policijas jautājums - ja kādam ienāktu prātā šāda taktika, šīs personas, visticamāk, Latvijā ierastos legāli ar Šengenas zonas vīzām. Tomēr kopumā tādu scenāriju R. Vējonis sauc par maz ticamu: «Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas dienesti mācās no Krimas un Ukrainas situācijas.» Viņš arī uzsver, ka atbilstoši informācijai, kas ir viņa rīcībā, militāro draudu riski esot zemi.
Tomēr aizvien biežāk publiskajā telpā izskan dažādas spekulācijas par kara iespējamību. Pagājušās nedēļas nogalē rezonansi izraisīja Saeimas deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) sniegtie padomi kanālā TV 24, kā rīkoties kara gadījumā. Dienai deputāts atzina, ka tikai atbildējis uz uzdoto jautājumu, uzsverot, ka karaklausībai nepakļauto cilvēku pirmais uzdevums ir pasargāt savus tuviniekus. R. Vējonis norāda, ka dažādi signāli no Krievijas par vāju Latviju un Krievijas armijas spējām dažās minūtēs ieņemt Rīgu ir daļa no informācijas kara, lai radītu psiholoģisko spriedzi. Kā cīnīties pret hibrīdkaru - mūsu valstij naidīgu akciju virkni - , vēl paredzēts diskutēt, apspriežot Valsts aizsardzības koncepcijas jauno redakciju. Dokuments kopumā ir slepens, bet par atsevišķām tā sadaļām, piemēram, hibrīdkaru vai obligāto dienestu armijā, paredzētas publiskas diskusijas, pastāstīja R. Vējonis.
Saglabāt esošo līmeni
Valsts robežas integrētās pārvaldības koncepcija apstiprināta jau 2013. gada nogalē, un liela vieta tajā ierādīta arī robežsardzei, Dienai norāda N. Garbars. Valdība toreiz izraudzījusies no trim variantiem vidējo - ne to, kurā plānots būtisks drošības pasākumu palielinājums, ne arī to, kas pieļāva nedarīt neko, bet gan variantu, kas paredz saglabāt robežas drošību esošajā kapacitātē. Tas nozīmē periodiski veikt ieguldījumus, ieskaitot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Plāna ietvaros vairāki darbi jau ir paveikti, piemēram, tā dēvētās zaļās robežas uzraudzībai teritorijās starp robežpunktiem 15 nodaļām nopirkti pilnīgi jauni transportlīdzekļi, un jau minētajai robežlīnijas ierīkošanai un robežas demarkācijai uz Latvijas un Krievijas robežas šogad piešķirts vairāk nekā pusmiljons eiro. Nākamajā gadā gan nauda pagaidām nav paredzēta. N. Garbars stāsta, ka koncepcijas īstenošanai papildus vajadzīgi vairāk nekā 230 darbinieku, kam arī līdzekļi pagaidām nav atrasti, un tie vajadzīgi ne jau militāru uzdevumu veikšanai, bet kontrabandas un nelegālo robežšķērsotāju apkarošanai. «Šobrīd vēl spējam pielāgoties, bet šī pielāgošanās nav ilgstoša, nevaram ilglaicīgi segt darbinieku trūkumu ar virsstundām un papildu samaksu,» uzsver N. Garbars.
R. Vējonis norāda, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) plānojuši aktīvu sadarbību ar VRS, ņemot vērā, ka krīzes situācijā robežsargi iekļaujas NBS sastāvā. Viens no uzdevumiem, ko Dienai minēja arī A. Latkovskis, ir robežsargu apgāde ar NATO standartiem atbilstošiem ieročiem, jo, ministra vārdiem runājot, «vecie kalašņikovi savu dzīvi ir nodzīvojuši». Pēc R. Vējoņa teiktā, NBS var nodrošināt ne tikai vajadzīgos ieročus, bet arī apmācību un servisu, jo pērn atklāts ieroču remonta dienests. Vēl viena iecere ir robežsargu mācību programmās integrēt militārus elementus. Plānotas arī kopīgas militārās mācības.
Turpinās zemes atpirkšana
Februāra sākumā interesi izraisīja ziņa, ka Igaunija sākusi procesu, lai uzpirktu privātīpašniekiem piederošo zemi Krievijas pierobežā, un lielākā daļa no 99 zemes gabalu īpašniekiem esot izrādījuši vēlmi tos pārdot. Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka Igaunijas situācija ir atšķirīga, jo tai ar Krieviju joprojām nav robežlīguma. Igaunijai atšķirībā no Latvijas robeža ar Krieviju ir ievērojami īsāka, turklāt Latvijai ir robeža arī ar Baltkrieviju.
Tomēr zemes atpirkšana, iekārtojot robežu, notiek arī Latvijā. Gar Latvijas un Krievijas robežu no zemes īpašniekiem jāatpērk 278 zemesgabali, un patlaban ar Finanšu un Tieslietu ministriju par to tiek saskaņoti valdības rīkojumi, Dienai pastāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs. Taču daži īpašnieki nepiekrīt pārdot zemi, tāpēc tiks gatavoti Saeimas lēmumi par piespiedu atsavināšanu.