Viņu no apcietinājuma varētu izlaist šodien.
Šāds drošības līdzeklis tiek piemērots ļoti reti, biežāk apsūdzētie lūdz apcietinājumu aizstāt, piemēram, ar aizliegumu izbraukt no valsts, liecina ekspertu teiktais. Konkrēts minimālais vai maksimālais drošības naudas apjoms nav noteikts, tiesneši vadās gan pēc tā, cik tālu ir izmeklēšana, gan pēc apcietinātā mantiskā stāvokļa. «Ja miljonāram noteiktu drošības naudu vienas minimālās mēnešalgas apjomā, diez vai tas būtu adekvāti,» spriež A. Judins. Tas, ka gan R. Munkevica, gan K. Miķelsona lietā noteikta vienāda drošības naudas summa, viņaprāt, visticamāk, ir tikai sagadīšanās.
Zvērināts advokāts Indulis Balmaks stāsta, ka nodarītā likumpārkāpuma smagums parasti neietekmē drošības naudas apjomu, jo «tas ir drošības līdzeklis, nevis sods».
Eksperti norāda: cilvēkam jābūt spējīgam samaksāt prasīto naudu, taču šai summai arī jābūt pietiekami lielai, lai bailes to zaudēt atturētu no kārdinājuma pārkāpt tiesas uzliktos pienākumus un ietekmēt izmeklēšanu. Piemēram, bijušā Latvenergo vadītāja gadījumā procesa virzītājs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskatīja, ka viņam jāpaliek apcietinājumā.
Iemaksājot drošības naudu, cilvēks uzņemas pildīt viņam tiesas noteiktos ierobežojumus, piemēram, necensties slēpt kādus pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus. Ja apsūdzētais šos pienākumus pilda, neatkarīgi no tā, vai viņš tiek notiesāts vai attaisnots, drošības nauda tiek atmaksāta. Nedz R. Munkevica, nedz K. Miķelsona gadījumā viņiem pašiem nepieciešamās naudas nebija - pirmā atbrīvošanai vajadzīgo summu palīdzēja savākt viņa pārstāvētās partijas Jūrmala - mūsu mājas biedri, savukārt K. Miķelsona gadījumā iesaistījušies draugi, radi, paziņas.
Drošības nauda ir viens no deviņiem drošības līdzekļiem, ko kriminālpārkāpumos apsūdzētajiem ļauj piemērot Latvijas likumi. «Ir jāizvēlas tāds drošības līdzeklis, kas maksimāli mazāk ierobežo apsūdzētā brīvību, tajā pašā laikā nodrošinot, ka viņš nevar apdraudēt izmeklēšanas norisi,» saka I. Balmaks.