Līdzīgi kā pārtikas industrija, arī dzērienu ražošana pārsvarā ir orientēta uz vietējo tirgu, līdz ar to tādi faktori kā emigrācija un galu galā kopējā iedzīvotāju skaita mazināšanās liek domāt par eksporta attīstību. Šā gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tirgos nonāca 35,8% no Latvijas dzērienu ražotāju produkcijas jeb par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn tajā pašā laikaposmā.
Tieši eksporta tirgi ir tie, kas potenciāli var veicināt ražošanas izaugsmi, taču tajā pašā laikā tirgus konkurence ir visai augsta, patērētājiem ārvalstīs dodot priekšroku vai nu vietējai produkcijai, vai pasaules lielajiem zīmoliem. Pagaidām uz lielāku starptautisko atpazīstamību var pretendēt vienīgi alkohola ražotāja Latvijas balzams produkcija, tomēr ārvalstu tirgiem uzmanību pievērš arī alus darītavas un bezalkoholisko dzērienu ražotāji.
Izaugsme ar degvīnu
Latvijas balzama un dzērienu ražotāja un alkoholisko dzērienu holdinga Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja Dana Hasana stāsta, ka Latvijas balzama (LB) eksportētā produkcija veido 75% no kopējā saražotā dzērienu apjoma. «Būtiskāko īpatsvaru šeit aizņem viens no pasaulē pārdotākajiem premiālajiem zīmola degvīniem Stolichanaya. Lai arī degvīni kā kategorija pasaulē uzrāda kritumu, premiālie degvīni saglabā stabilu pieaugumu,» tirgus nianses skaidro D. Hasana.
Viņa piebilst, ka pēdējo gadu ģeopolitiskā situācija vairākos NVS noieta tirgos ir ieviesusi izmaiņas arī Amber Beverage Group eksporta struktūrā un stratēģijā, taču, savlaicīgi pārorientējoties, izdevies izvairīties no straujiem kritumiem un noturēt stabilus apjomus, kā arī pamazām, bet stabili augt. «Latvijas un arī Baltijas dzērienu tirgus ir piesātināts, jo neliels. Līdz ar to viens no mērķiem būs kāpināt eksportu tirgos, kuros saredzam potenciālu izaugsmei, - tie ir Lielbritānija, ASV, Āzijas tirgi, Dienvidamerika - un fokusēties uz mūsu stratēģiskajiem zīmoliem,» uzņēmuma pārdošanas politiku ieskicē D. Hasana. Kompānijas vērš uzmanību uz tām pašām eksporta niansēm, ko bieži min arī citi Latvijas eksportējošie uzņēmumi, proti, ir jāņem vērā, ka katrs no šiem tirgiem izvirza savas prasības dzērienu iepakojumam, noformējumam, receptūras reģistrācijai, partneru apmācībai, patērētāju izglītošanai, un tas viss prasa laiku un investīcijas.
Ārvalstu tirgos darbojas arī Latvijas alus ražotāji. Piemēram, a/s Aldaris eksporta apjomus pērn palielinājis par 12%, kas lielā mērā ir izdevies, pateicoties craft alus šķirnēm. Produkcija pārsvarā tiek piegādāta uz Lietuvu, Igauniju, Poliju un Lielbritāniju. «Šī gada pirmā ceturkšņa dati rāda pozitīvu tendenci - mūsu eksporta apjomi turpina palielināties. Priecē, ka tas notiek, pateicoties mūsu craft alus šķirnēm, jo tas ir produkts ar augstāku pievienoto vērtību,» situāciju komentē a/s Aldaris pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš.
Savukārt Cēsu alum eksporta rādītāji pērn ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī un galvenās eksporta valstis ir Izraēla un Lielbritānija. «Eksports uz Krieviju ir salīdzinoši neliels, līdz ar to ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā nav ietekmējusi uzņēmuma pārdošanas rezultātus,» situāciju ārvalstu tirgos raksturo a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.
Nodokļi un demogrāfija
Vietējais tirgus Latvijas ražotājiem ir krietni mazāk labvēlīgs. «Ja runājam par mājas tirgu, ar to saprotot gan Latviju, gan Baltiju kopumā, pēdējo triju gadu laikā Baltijas kopējais alkoholisko dzērienu tirgus, izņemot alu, faktiski stāv uz vietas, un pieaugums ir vidēji 1% gadā,» teic D. Hasana. Pēc viņas skaidrojuma, to ietekmē virkne faktoru - ar katru gadu stingrāki kļūst alkohola reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi, paralēli aug akcīzes nodoklis, mainās arī patērētāju ieradumi, ietekmējoties no globālām tendencēm. Vienlaikus turpina augt konkurence no importēto zīmolu puses, kā arī saglabājas mazumtirdzniecības nosacījumu spiediens. Līdz ar to izaugsme vietējā tirgū ir ļoti limitēta, turklāt situāciju pasliktina arī negatīvā demogrāfiskā situācija. Saistībā ar to var lēst, ka potenciālo nākotnes patērētāju kļūs mazāk.
Vietējā tirgus ierobežojošie faktori kavē arī alus ražošanas attīstību. A. Ilziņš uzskata, ka alus ražošanas apjomi strauji nepieaugs, jo tā patēriņš jau vismaz pēdējos trīs gadus Latvijā krītas un iedzīvotāju skaits nepieaug. «Līdz ar to alus darītavas šobrīd faktiski var attīstīties, pārvilinot cita no citas pie sevis jau esošos alus cienītājus, piedāvājot jaunus, interesantus un kvalitatīvus produktus. Turklāt pasaules pieredze rāda, ka arvien vairāk alus darītavu meklē citas paralēlās nozares, kurās iesaistīties, piemēram, ēdināšanas, tūrisma un izklaides biznesā, paplašinot savu piedāvājumu alus cienītājiem. To mēs varam novērot arī Latvijā,» tirgus tendences raksturo A. Ilziņš. Viņaprāt, ja nebūs kādu neplānotu un negaidītu izmaiņu likumdošanā, tad šogad alus nozari faktiski var skart tikai laika kaprīzes vasarā, jo dzērienu, it īpaši alus, bizness ir ļoti pakļauts laikapstākļiem.
«Ja skatāmies uz tirgu kopumā, Latvijas alus tirgus pārdošanas apjomi krītas, bet sidra, limonādes un dzeramā ūdens pārdošanas apjomi ir stabili un nedaudz pieaug,» vasaras sezonai vairāk raksturīgo dzērienu tirgu komentē A. Ilziņš. Savukārt E. Sietiņsone vērš uzmanību uz to, ka vērojama tendence, ka pieaug premium klases segmenta un craft alus tirgus. Runājot par iepakojumu, viņa zina teikt, ka pieaug pārdošanas apjomi skārdeņu segmentā, savukārt mazinās pieprasījums pēc PET iepakojuma. Komentējot pagājušā gada norises, E. Sietiņsone stāsta, ka, neraugoties uz stagnāciju, Latvijas dzērienu tirgū pārdošanas apjomus pērn ir izdevies palielināt par 5%, tajā skaitā alus segmentā izdevies panākt 3% vērtu izaugsmi. Savukārt attiecībā uz šā gada biznesa prognozēm tiek norādīts uz alus ražotāju tradicionālo atkarību no meteoroloģiskajiem faktoriem. «Ja sezonā laikapstākļi saglabāsies tikpat labi kā maijā, alus un bezalkoholisko dzērienu tirgū būs vērojams pieaugums,» spriež uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
Atspirdzinājumi bez alkohola
Kā jau iepriekš minēts, alus darītāji aizvien vairāk pievēršas bezalkoholisko dzērienu ražošanai, kur iespējams panākt arī ievērojami straujāku realizācijas pieaugumu nekā tradicionālajā alus segmentā. Piemēram, Cēsu alum vislielākais pieaugums ir bijis dzeramā ūdens un dzīvesstila dzērienu tirgū. Šajā segmentā pērn izdevies sasniegt pat divarpus reižu vērtu pārdošanas apjomu pieaugumu. «Pēdējos gados strauji pieaugusi veselīga dzīvesveida tendence, līdz ar to pieprasīti ir ūdens un dzīvesstila dzērieni ar augstu pievienoto vērtību - šajā dzērienu tirgū saredzam potenciālu un arī prognozējam pieaugumu nākotnē,» tirgus attīstības scenāriju ieskicē E. Sietiņsone.
Attiecībā uz tradicionālo bezalkoholisko dzērienu patēriņu vietējā tirgū sevišķu ražotāju optimismu nejūt. «Kopumā dzērienu tirgus sarūk, tas ir izaicinājums ražotājiem. Pie riskiem var uzskatīt valdības regulārās vēlmes celt nodokļus. Lai gan varētu domāt, ka pēc krīzes patēriņam ir jāatgriežas iepriekšējā līmenī, mēs redzam, ka tas nav noticis. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir pielāgojušies krīzes apstākļiem, viņi ir iemācījušies iepirkties gudrāk, koncentrējoties uz to, ko var iegādāties ar atlaidi. Var teikt, ka kopš krīzes ir pagājuši jau teju astoņi gadi, taču iztērētais naudas apjoms nav pieaudzis,» situāciju komentē SIA Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstuks.
Ar sulām uz Ķīnu
Pēdējos gados par savdabīgu modes kliedzienu kļuvusī Ķīnas tirgus iekarošana nav metusi līkumu arī dzērienu industrijai. Pērn Cido uz Ķīnu nosūtīja pirmo kravu ar pašu ražoto zīmolu produkciju - sulām, gāzētajiem dzērieniem, alu un ūdeni. Tas esot bijis būtisks solis eksporta attīstīšanā šajā valstī, jo līdz šim uzņēmums eksportēja uz Ķīnu produkciju, kas tika ražota pēc individuāla pasūtījuma. «Šobrīd uz Ķīnu pārsvarā eksportējam Cido sulas, taču plānojam eksportēt arī alu, ledus tējas un citus dzērienus. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc visu Latvijā ražoto alu var uzskatīt par nišas preci,» spriež M. Kirstuks. Viņš zina teikt, ka Ķīnā pret Eiropā ražotiem produktiem lielākoties attiecas kā pret premium produktiem. «Tur, līdzīgi kā Krievijā, var novērot, ka vietējie iedzīvotāji ne īpaši uzticas vietējo produktu kvalitātei. Mēs nemērķējam apgūt visu Ķīnu, jo tā ir milzīga, bet, ja mums izdotos izplesties kaut vienā provincē, tas būtu milzīgs sasniegums,» secina Cido pārstāvis.
Komentējot situāciju ap uzņēmuma produkcijas noietu ārvalstu tirgos, M. Kirstuks teic, ka eksporta īpatsvars veido aptuveni piekto daļu no produkcijas pārdošanas apjoma, kas ir pēdējos gados labākais sasniegums. Cido Grupa eksportē aptuveni uz divdesmit valstīm - Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Poliju, Itāliju, Spāniju, Maltu, Izraēlu u. c.
Eksporta tirgos nonāk arī cita bezalkoholisko dzērienu zīmola - Gutta - produkcija. Kā stāsta pārtikas industrijas kompānijas Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne, patlaban Gutta zīmola produkcija tiek eksportēta uz ASV, Igauniju, Īriju, Kanādu, Krieviju, Lielbritāniju, Lietuvu, Slovākiju un Vāciju. Lielākais Gutta eksporta tirgus pagājušajā gadā bija Igaunija, kas veidoja 42,7% no visa eksporta apjoma.
Tāpat kā ar pārtikas produktiem, arī dzērienu industrijā eksportā ļoti nozīmīgs ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju faktors. «Vēlamies attīstīt eksportu uz Lielbritāniju, jo tur dzīvo ļoti daudz latviešu. Līdzīgi kā pirms pāris gadiem tur varēja novērot palielinātu pieprasījumu pēc Polijas produktiem, tagad tur var novērot pieprasījumu pēc Baltijas ražojumiem. Ja tu lieto kādu produktu, tas iepatīkas taviem draugiem, jo kvalitāte ir laba, un tā tas attīstās,» spriež M. Kirstuks.
Tomēr ar Latvijas dzērieniem var rasties iespēja nokļūt arī visai eksotiskos tirgos. Cido pārstāvis stāsta par kvasa eksportu uz Āfriku, kur tam ir pēc garšas līdzīgs vietējais dzēriens, kas gan esot krietni saldāks.