«Trešajā periodā spēlējām skaitliskajā mazākumā. Pie mūsu rezervistu soliņa metu ripu ārā no zonas, kad man virsū uztriecās SKA aizsargs Aleksejs Semjonovs. Jutu, ka būs sadursme, taču nepaguva roku paraut nost.»
Kad saprati, ka savainojums varētu būt nopietns?
Tūlīt pēc sadursmes sajutu pamatīgas sāpes. Tajā vietā roku nevarēju pakustināt. Uz soliņa noskatījos pēcspēles «bullīšus», bet pēc tam braucu uz slimnīcu. Tur jau apstiprināja, ka ir lūzums, salika kauliņus vietā un uzlika ģipsi.
SKA spēlēja rupji?
Es neteiktu, ka viņi spēlēja rupji. Bija normāla spēle ar spēka paņēmieniem. Vienīgi Maksims Ribins īpaši aktīvi centās skriet un iestumt kādu no mūsējiem apmalē.
Šī bija viena no labākajām Dinamo spēlēm sezonā?
Ja mēs būtu uzvarējuši pēcspēles metienos, tad tā varētu apgalvot. Neviens neko nevarētu pārmest, tomēr zaudējām.
No malas izskatījās, ka spēki ir atgriezušies. Vai fiziski juties labāk?
Jā, viss bija O.K. Uz spēli ar SKA patiešām kondīcija bija uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējām divām mājas spēlēm.
Cik ilgi būs jāārstējas?
Nav ne jausmas. Man neviens neko nav teicis. Otrdien no rīta kopā ar Zigmāru Priedi (Dinamo Rīga valdes loceklis - aut.) atlidoju uz Rīgu. Patlaban esmu slimnīcā. Vienīgais, ko ārsti teica, ka, iespējams, būs nepieciešama operācija.
Vismaz vienu mēnesi noteikti nevarēsi spēlēt?
Tā varētu būt.