Doma par romāna dramatizēšanu viņam esot radusies pirms diviem gadiem Venēcijā: «Bija jau vakars, ārā lija. Sēdēju, skatījos uz ūdeni un domāju par to, ka, ilgi dzīvojot ar kādu romānu un tā varoņiem, tu sāc viņus uztvert kā dzīvus cilvēkus un prātot, kas ar viņiem notika tālāk - jau pēc tam, kad viss jau ir beidzies.» Izrādes tēma ir smaga, tomēr runa būs ne tik daudz par karu; drīzāk - par mīlestību un cilvēciskajām vērtībām. «Tas nav vienkārši romāna dramatizējums, bet manas pārdomas par to, ka šodien, kad pasaulē joprojām karo, ir jārēķinās ar kara iespējamību.» Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki par šodien notiekošo uzņemtos personisku atbildību, nevis pakļautos sabiedrības viedoklim un abstraktai morālei, uzskata režisors. Otrs iemesls šīs izrādes iestudēšanai - skaistais Henrija (Andris Bulis) un Keitas (Vita Baļčunaite) mīlas stāsts, ko režisoram gribējies parādīt skatītājiem. «Izveidoju ļoti tīru mantu - dziļu, skaistu melodrāmu,» Mihails Gruzdovs papildina.
Izrādē skartā tēma interesējot gan viņu pašu, gan aktierus, ar kuriem viņš strādā. «Tātad esam vismaz daži cilvēki, kuriem tas ir svarīgi.» Taujāts, kam jaunā izrāde adresēta, režisors atteic - tiem, kas lasa; tiem, kas naktī nevar aizmigt, jo pārdomā dzīvi. Viņš pieļauj, ka tieši šie cilvēki varētu būt jaunās izrādes auditorija. Iespējams, ka pēc teātra apmeklējuma kāds no viņiem daudz ko pārvērtēs un sapratīs, ka mēs nemaz tik slikti nedzīvojam. Tas gan, pēc režisora domām, atkarīgs no tā, cik daudz katrs no mums ir spējīgs uztvert.
Viņa darbs Teātra observatorijā nav nejaušība, jo Mihails Gruzdovs jau sen šā teātra vadītājai Gaļinai Poļiščukai apsolījis iestudēt kādu izrādi. Turklāt viņu nepavisam nemulsina strādāšana pagrabā, kur izvietojies teātris, - telpas režisors dēvē par brīnišķīgām. «Teātra observatorijas telpas šai izrādei ir ideāli piemērotas! Turklāt veidot iestudējumu man palīdz arī Andra Freiberga radītā scenogrāfija un kostīmi. Viņš gan ir trāpījis desmitniekā - to varu apgalvot pavisam oficiāli!» Ļoti svarīgi režisoram šķiet skatītājiem parādīt tuvplānus; šeit, tāpat kā kino, var veidot ļoti smalkas nianses - acis, pustoņus, skatienus, galvas pagriezienus.
Pagaidām skatītājiem tiks piedāvātas divas izrādes - 11. un 12.decembrī. Pēc tam Ardievas ieročiem varēs noskatīties 21., 22. un 23.decembrī, kad notiks iestudējuma oficiālās pirmizrādes. «Gribēju vēl nedēļu, lai izrādi varētu pieslīpēt - piestrādāt pie teksta, dziļuma un satura,» - tā Mihails Gruzdovs.#