Vēlētāju aktivitātes lielums procentu ziņā šajās vēlēšanās ir bijis tikai nedaudz lielāks nekā 2006. gadā, tomēr absolūtos skaitļos šogad savu izvēli pie balsošanas urnām izdarījuši par aptuveni 70 tūkstošiem vēlētāju vairāk. Tāpēc partijām dotie mandāti ir objektīvi stiprāki. Vēlētāju skaita pieaugums apstākļos, kad esam pieraduši pie lejupslīdošām tendencēm teju visās dzīves jomās, varētu būt izskaidrojams ne tikai ar lielāku aktivitāti šogad, bet arī ar faktu, ka četru gadu laikā kopumā vēlētāju skaits ir audzis no 1 490 636 līdz 1 532 851. Tātad par četrdesmit tūkstošiem jeb vidēji 10 tūkstošiem gadā. Visticamāk, lielākā daļa no klāt nākušajiem vēlētājiem ir naturalizējušies nepilsoņi (kopš 2007. gada teju 12 000), kā arī Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušie nepilsoņu bērni, kuri pilsonību var iegūt uz vecāku iesnieguma pamata. Šīs bija pirmās Saeimas vēlēšanas, kad pilngadību sasniegušie šīs kategorijas pilsoņi varēja piedalīties vēlēšanās. Ar to, ka vēlētāju skaits augs, pat samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, ir jārēķinās arī turpmāk.
Otra zīmīga tendence, kam pieķērās acs skaitļu burzmā, ir vēlētāju aktivitāte Pierīgas novados. Saulkrasti ar 110%, protams, pārspēj visus, bet tas varētu būt izskaidrojams ar skaisto rudeni un brīvdienām. Taču stipri augstāka par vidējo ir aktivitāte arī citviet galvaspilsētas tiešā tuvumā - Ādažu novadā 82%, Carnikavas novadā 93%, Garkalnes novadā 77%, Ikšķiles novadā 74%, Ķekavas novadā 75%, Mārupes novadā 86%, Siguldas novadā 81%, Stopiņu novadā 76%. Lai gan kopš 2006. gada mainīto novadu robežu dēļ varbūt nevar pilnīgi precīzi salīdzināt balsotāju aktivitāti šajos novados, taču diezgan droši var apgalvot, ka šīs straujās attīstības gados plaši apbūvētās vietas ir būtisks rādītājs, pēc kura spriest par krīzes skartā vēlētāja noskaņojumu. To, kā un kāpēc tieši tā ir nobalsojuši šie vēlētāji, lai dziļāk pēta vēlēšanu uzvarētāji un zaudētāji.
Tomēr kopumā skaitļi ļauj secināt, ka vēlētāji ir kļuvuši gudrāki, kaut vai tanī ziņā vien, ka neatļaujas izniekot savu balsi un uz vēlēšanām dodas aktīvāk.
Zināms rādītājs par elektorāta brieduma pieņemšanos spēkā jau bija Saeimas vēlēšanu starplaikā notikušie referendumi.
Diezin vai šī tendence mazināsies, ja reiz vēlētāji ir sajutuši savas tiešās ietekmes garšu. Tas būtu jāliek aiz auss arī varas īstenotājiem.