«Vienīgie reālie risinājumi ir celt Latvijā jaunus cietumus. Pašreizējās ēkas ir tādas, kādas ir, - 100 gadu vecas mājas, kuras jaunākas pataisīt nevar nekādi,» uzskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte un norāda, ka īstermiņa risinājumu neesot. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka iespēju robežās esot izdarīts viss iespējamais, lai nodrošinātu cietumniekus ar siltu ūdeni, atpūtu, pārtiku, gultasveļu , kas regulāri tiek mainīta, pastaigām, iespēju tikties ar cilvēkiem un sazināties ar ārpasauli.
Līdzīgi norāda arī Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis: «Situācija, kas izraisīja šo tiesvedību, šādā mērā vairs nepastāv, jo nevar salīdzināt situāciju 2001. gadā un šodien. Pēdējos gados ir veikti ieguldījumi ieslodzījuma apstākļu uzlabošanā, īpašu uzmanību pievēršot ieslodzīto veselības aprūpei, lielo dzīvojamo telpu pārveidei par kamerām un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā kārtējo reizi jāatzīmē, ka Latvijas cietumu infrastruktūra nav pilnībā atbilstoša starptautiskajām prasībām. Lai to risinātu, sniegsim konkrētus priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā.»
Jau ziņots, ka ECT apmierināja Latvijā notiesātā izvarotāja Igora Bazjaka sūdzību par necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem Daugavpils cietumā un piesprieda Latvijai viņam maksāt 11 700 eiro kompensāciju. Spriedumu vēl var pārsūdzēt triju mēnešu laikā. Šis nav pirmais gadījums, kad Latvija zaudē tiesas prāvā ECT bijušajam cietumniekam.
Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības valdes locekle Inga Lauce uzskata, ka daudzas lietas, sevišķi medicīnisko aprūpi, būtu iespējams uzlabot ar cilvēciskāku attieksmi. «Ļoti iespējams, ka nevajag tērēt lielus līdzekļus, lai cietumniekus biežāk izlaistu pastaigās. Nedomāju, ka būtu grūti sakombinēt smēķētāju un nesmēķētāju kameras, vienkārši aptaujājot ieslodzītos,» iesaka advokāte.
Runājot par I.Bazjaka gadījumu, V. Puķīte norādīja, ka, viņaprāt, šim cietumniekam vispār neesot bijis tiesību sūdzēties par apstākļiem ieslodzījuma vietā. Arī sūdzības, ka I. Bazjaks saslimis ar tuberkulozi cietuma sadzīves apstākļu dēļ, V. Puķīte noraidīja kā nepatiesas: «To varētu izdarīt tikai tad, ja speciāli censtos.» I. Lauce turpretī skaidro, ka problēmas ar medicīnisko aprūpi tiešām esot - kaut arī ir Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka, ka cietumniekiem ir tiesības uz minimālu medicīnisko aprūpi, faktiski tie nedarbojoties. Ja nepieciešamas kādas specifiskas zāles, kuras nepārdod cietuma aptiekā, ieslodzītais tās var pasūtīt, bet tikai lielā daudzumā. Radinieki vai draugi zāles ienest nedrīkstot.
Jau pirms dažiem gadiem tika runāts par iespēju celt trīs jaunus cietumus un uzlabot esošos, taču plāns netika realizēts. Patlaban tiekot izstrādāta jauna ieslodzījuma vietu attīstīšanas koncepcija, bet par konkrētiem termiņiem, kad varētu sākties jaunu cietumu celtniecība, varēs runāt tikai tad, kad būs apstiprināts jaunais tieslietu ministrs, Diena uzzināja Tieslietu ministrijā.
Providus penitenciārās jeb ieslodzījuma vietu sistēmas pētniece Ilona Kronberga norāda, ka I. Bazjaka lieta ir ļoti gara procesa likumsakarīgs rezultāts. «Latvijas ieslodzījuma vietās šobrīd ir ap 6900 ieslodzīto, un pilnīgi droši, roku uz sirds liekot, varu pateikt, ka neviens no viņiem nav tādā situācijā, ka nav par ko sūdzēties. Tomēr sadzīves apstākļi šoreiz ir bijis tikai iegansts, problēma ir cietumu personāla attieksmē un izpratnē par savu sūtību, un tā ir tikusi ignorēta ilgstoši,» skaidro I. Kronberga. Viņa kā pozitīvu piemēru min Iļģuciema sieviešu cietumu, no kura aptuveni 400 ieslodzītajām šogad saņemtas tikai trīs sūdzības, jo problēmas iestādē tiekot risinātas iekšēji ar komunikācijas palīdzību.