Dārza būvēm piestāv koks
Dārza konstrukcijas var būt gan pārvietojamas, gan stacionāras. Vārds «nojume» uzreiz norāda, ka tā ir būve ar jumtu, bet pergola var būt tikai konstrukcija, kur galvenais ir balsti un režģi, kas paredzēti vīteņaugiem. Atpūtas centra Lido mākslinieciskā noformētāja, dārzniece Ilze Skrastiņa skaidro, ka dārza ārtelpai jābūt vienotā stilā ar mājas arhitektūru un organiski jāiekļaujas ainavā. Pie guļbaļķu mājas muļķīgi izskatīsies betonēta lapene ar stikliem. Zili krāsota pergola būs kā zilums dārza sejā.
«Klasika ir koks. Kā mans tēvs teica - koks ir mūžīgs. Tas kalpo ļoti ilgi, ja vien ir pareizā laikā nocirsts, glabāts, apstrādāts. Koks dārza būvēm ir arī mentāli vispiemērotākais,» skaidro I. Skrastiņa. «Vienīgā sliktā īpašība - tas deg, bet tagad ir daudz materiālu, kas padara koku izturīgu pret laikapstākļu ietekmi un arī pret uguni.» Tie materiāli, ko rūpnieciski impregnē ar augstspiedienu, faktiski kalpo mūžīgi. Taču arī mājas apstākļos jācenšas pēc iespējas rūpīgāk apstrādāt materiālus, no kā gatavo nojumes, lapenes. Lētāk ir būvēt pašam nekā pirkt gatavu standartbūvi. Pergolām var izmantot arī metāla konstrukcijas, plastmasu, taču auiem vairāk tīk vīties augšup ap koku.
No praktiskā viedokļa un zinot Latvijas laikapstākļus, dārza konstrukcijām noteikti jābūt ar jumtiņu. Un jo tas caurspīdīgāks, jo labāk. Nav obligāti jābūt stiklam, der arī polikarbonāts. Tā ir atpūtas vieta, kur gribas pakavēties, un tai jābūt komfortablai. Jāņem vērā arī valdošie vēji. Pret aukstajiem vējiem līdzēs norobežojoša siena vai bīdāms stikls. Lai norobežotos, noder arī moskītu tīkli, kas vakarēšanu nojumē padarīs daudz tīkamāku. Vislabāk nojumei atvēlēt vietu, kur spīd pēcpusdienas saule. Dienvidu zemēs pergolas un nojumes liek ēnā, lai paglābtos no svelmes, bet pie mums - lai vairāk tvertu sauli, gaismu. Gluži kā žalūzijas logiem, tā pergolai var uzvilkt impregnēta tenta auduma jumtu un sānu malas.
Zaļumu un ziedu oāze
Maijā Lido ir pavasara dārza svētki, kad pēc ziemas gribas redzēt augu krāšņumu. Dekorēšana ar puķu podiem, kastēm, vīteņaugu sienas, kas apaugušas ar zaļumiem, veiksmīgi integrē dārza būves kopainā. «Var noaudzēt tikai balstus vai arī jumta daļu,» saka I. Skrastiņa. «Var veidot mobilas augu grupas.»
Augus nojumēm un pergolām izvēlas rūpīgi. Tie var būt gan daudzgadīgie, gan viengadīgie, kas piemērotāki pārvietojamai nojumei. Jāņem vērā ārtelpas atrašanās vieta - ēnas puse vai saulaina vieta. «Man patīk kobejas, kas aug līdz trim metriem un zied zvanveida ziediem. Tās sparīgi aug kārtīgi sagatavotā, trūdiem bagātā augsnē. Tās var arī formēt cērpot. Kobejas var laist augt pa zirņu tīklu - tas veidos skaistu sienu,» ar idejām dalās I. Skrastiņa. «No puķupupām var taisīt interesantus rakstus un ornamentus. Ja katrai pupai novelk stīdziņu (stiepli vai auklu), puķu pupa vijas ap to.» Tāpat nojumēm un pergolām derēs ipomejas un svešzemju kreses. Tunbergijas pāri jumtam gan nepārvīsies, bet arī ir ļoti dekoratīvas. Puķuzirņi būs kā skaista rota. Ja nav daudz zemes, tad pie pergolas var audzēt arī ēdamas lietas - kāršu pupas, dekoratīvos ķirbīšus, lagenārijas. Ne tikai dekoratīvas, bet arī veselīgas ir aktinīdijas, kur vajadzīgi divi stādi - vīrišķais un sievišķais. Šis augs jāpieskata apgriežot, lai neizaug kā mežonis. No daudzgadīgajiem augiem vispopulārākās ir vīnogas. Tās gan jāgaida 3- 4 gadi, kamēr izaug. Efektīgi izskatās kokžņaudzēji - vīteņhortenzijas un citronliānas, kas arī pirmajos gados aug lēni. Ja ar pergolas palīdzību grib norobežoties, tad ciešu sienu veidos apaļlapu un viciņu kokžņaudzējs, kas nokopē koka režģa rakstu. Labi vijas apinis, dekoratīvs ir košais pieclapu mežvīns, vīteņrozes un klematiss priecē ar skaistiem ziediem, labi der arī iekārti puķu podi.