Dzīve jāpakārto dienestam, bet var pašrealizēties

Militārajam dienestam ir īpašs statuss, kas atšķiras no parastajām darba attiecībām, ko nosaka likumdošana, teic eksperts. Jāapzinās, ka personīgās vēlmes jāpakārto dienesta interesēm, jādara norādītais noteikta mērķa sasniegšanai, nodrošinot valsts suverenitāti. Virsnieks ir sava militārā kolektīva vadītājs, atbildīgs par visu, kas notiek viņa vadītajā struktūrā. Viņš atbild gan par uzdevumu izpildi, gan par padotajiem, cik kvalitatīvi viņi veic savus pienākumus, kāda ir disciplīna un morālā stāja. «Tas prasa laiku, resursus un apņēmību. Darba laiks nav reglamentēts, un darba diena ievelkas tik ilgi, cik nepieciešams uzdevuma izpildei,» skaidro A. Stepanovs. Viņš piebilst, ka vairāk nākas zaudēt virsnieka ģimenei, vaļaspriekiem un sadzīves lietām. Toties tā ir iespēja realizēties kā personībai, veidot karjeru, uzņemties iniciatīvu, vadīt procesus. «Profesijā būtiska ir motivācija un apziņa, ka strādā valsts un tautas labā. Arī personīgie sasniegumi sniedz lielu gandarījumu,» stāsta A. Stepanovs. Lai veiksmīgi veidotu militāro karjeru, nepārtraukti jāpilnveido specifiskās zināšanas, jāpārvalda vairākas svešvalodas. «Jāspēj ātri pieņemt lēmumus arī stresa apstākļos, jāpiemīt labai komunikācijas prasmei. Iegūtās iemaņas tiek augstu vērtētas civilajā dzīvē un vēlāk ļauj sekmīgi darboties arī citās jomās.»