«Velosipēds arī maksā mazāk par automašīnu, bet tas nav viens un tas pats,» uz Valsts kontroles (VK) pārmetumiem, ka elektroniskie norēķini tuvākajos 13 gados pilsētai izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk nekā kompostrētāji un papīra biļetes, atbild RK vadītājs Ēriks Morizūrs. Salīdzinot ar veco sistēmu, jaunā sniedz pasažieriem plašāku biļešu klāstu, atlaides un iespēju ērtāk samaksāt par braucienu, piemēram, izmantojot internetu, savukārt pārvadātājs var redzēt statistiku par pasažieru plūsmu, lai plānotu maršrutus. Turklāt e-biļete nav palielinājusi, bet tieši pretēji - samazinājusi RS tēriņus biļešu saimniecības uzturēšanai par aptuveni 30%, salīdzinot ar laiku, kad tika algoti konduktori, apgalvo Ē. Morizūrs.
RK apkopotā statistika par pēdējo gadu rāda, ka caurmērā 65% pasažieru ikdienā lieto zilās plastikāta viedkartes, 30% - dzelteno viedbiļeti, bet tikai 5% pērk biļeti pie tramvaja, trolejbusa un autobusa vadītāja.
Vaicāts, kādēļ gandrīz gadu nebija iespējams iegādāties viena brauciena biļeti, par to nepārmaksājot 20 santīmu, Ē. Morizūrs stāsta, ka tāds bija viņa pārstāvētās kompānijas Affiliated Computer Services Solutions France S.A.S. (ACS), ko pašvaldība pieaicināja sistēmas ieviešanai, piedāvājums, un RS to akceptēja. «No izmaksu viedokļa ielikt tikai vienu braucienu dzeltenajā biļetē nav efektīvi, un es nezinu daudz tādu gadījumu pasaulē,» saka RK vadītājs, kuram šāda situācija šķiet normāla.
Viņš neslēpj, ka viena brauciena biļete RK nav ienesīga. Kopš 1. aprīļa, kad pēc domes lēmuma to ieviesa, «dramatiski» ir pieaudzis dzelteno e-talonu noiets. RK tas nozīmē papildu izdevumus, jo jāiegādājas jaunas viedbiļetes. Ē. Morizūrs norāda, ka saskaņā ar līgumu RK varētu prasīt no RS šos zaudējumus kompensēt, taču to nedarīs, jo saprot pārvadātāja un pašvaldības slikto budžeta situāciju.
«Šis gads būs daudz grūtāks, nekā mēs prognozējām pie līguma parakstīšanas,» saka Ē. Morizūrs. Taču, neraugoties uz to, RK ir gatava vēl papildus par 5% samazināt ikgadējo maksu par e-biļešu sistēmas apkalpošanu. Ē. Morizūrs neatklāj, cik liela ir katra RK izdevumu pozīcija, taču min, ka 5% ir vairāk, nekā ACS šogad cerēja saņemt dividendēs no e-talona projekta.
N. Ušakovs apliecina, ka RK izteikusi šādu piedāvājumu samazināt RS maksājuma daļu, lai «mēs domē no PR viedokļa varētu labāk izskatīties», taču, pēc mēra domām, ar to vien ir par maz. «Tāda veida ieteikumi no viņu puses - jūs to varēsiet pārdot sabiedrībai, neliecina, ka RK ir nopietni gatava nākt pretī rīdziniekiem!» iekarsis teic N. Ušakovs. Tuvāko nedēļu laikā plānots pabeigt pārbaudi par e-biļešu sistēmas lietderību, un tad pašvaldība lems, kā tālāk rīkoties.
Kopējās e-norēķinu ieviešanas izmaksas ir aptuveni 11 miljonu latu. Šo naudu kredītā paņēma RK, ko nodibināja RS un ACS. Puses kopuzņēmuma pamatkapitālā ieguldīja attiecīgi 1,2 un 1,3 miljonus latu. Līgums paredz, ka par sistēmas ieviešanu un apkalpošanu RS turpmākos 13 gadus RK ik gadu maksās 5,59 miljonus. Šajā summā ietilpst minētā kredīta atmaksa, biļešu nodrošināšana, 40 darbinieku atalgošana un citas izmaksas. 2020. gadā RS varēs atpirkt ACS akcijas par vienu latu.