Ceļojumi, līzingā paņemts džipveidīgs auto un dzīvoklis jaunuzceltā rindu mājā bija kā spogulis, kurā atmirdzēja Maslova piramīdas pamatpakāpieni. Viss kā pie cilvēkiem, un Rolands to varēja atļauties. Neko pārpārēm dižu jau viņš nevēlējās, tikai to, kas šķita cilvēka cienīgi - labu ēdienu, ērtības, XXI gadsimta lietas.
Taču arī viņu skāra algas samazinājums. Tikai ne patērēšanas ambīcijas. Viņš nespēja iedomāties, ka atkāpjas no iekarotajām pozīcijām. Sākumā puikām pateica, ka nekādas niršanas nebūs, jo Ēģiptē atpūtniekus ēdot haizivis. Tieši haizivis abus dēlēnus iedvesmoja - viņi tās gribēja redzēt!
«Kā es paskaidrošu dēliem, ka vairs nesnorkelēsim Sarkanajā jūrā, jo esmu lūzeris?» Naudu ceļojumam uz Šarmelšeihu Rolands aizņēmās bankā.
«Aizņemties naudu apēšanai ir tas pats, kas izaicināt lavīnu,» stāsta Rolands. «Nācās tomēr izstāstīt sievai, ka, lai to atdotu, jāsamazina mūsu gribēšana izdot naudu par lietām, kas nav vitāli nepieciešamas. Viņa bija satriekta ne par to, ka esmu slikts ģimenes finanšu direktors, bet par to, ka viņas vēlmes dzīvot, kā bija ieradusi, jāpiebremzē. Arī viņai lūpā bija ieķēries vieglās dzīvošanas āķis.»