Vietējie iedzīvotāji pašlaik visvairāk raizējas par dubļu lavīnām, kas varētu aizsprostot ceļus. Stiprās lietavas kopā ar vulkāna pelniem veicina ledāju kušanu un pastiprina dubļu lavīnu veidošanās risku, ziņo AP. Tumšie vulkāna pelni paātrina ledāju kušanu, jo tumšā masa vairāk absorbē saules gaismu.
Toties par šo parādību priecājas Īslandes labības audzētāji, kas šogad gaida sevišķi labu ražu. Zeme ir sasilusi, turklāt augsni bagātināja vulkāna pelnos esošās minerālvielas, kas veicināja auglību.
Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums sākās aprīļa vidū, kad vulkāna pelnu dēļ vairākas dienas lielā daļā Eiropas nācās apturēt aviosatiksmi. Lidsabiedrības tolaik asi kritizēja Eiropas gaisa satiksmes kontroles dienestus, jo daļa ekspertu uzskatīja, ka reakcija uz vulkāna pelnu briesmām bija pārspīlēta. Tomēr aviācijas drošības speciālisti iebilda, ka līdz šim nevienam nebija skaidrs, cik liela vulkānisko pelnu koncentrācija ir bīstama lidmašīnu dzinējiem.
Pēc vairākus mēnešus ilgiem pētījumiem skaidra atbilde uz šo jautājumu nav saņemta, jo pētnieki vēsta, ka vulkānu pelniem ir ļoti dažāds ķīmiskais sastāvs un daļiņu lielums.
Kad sākās Eijafjadlajegidla izvirdums, vulkanologi ar bažām vēroja arī netālo Katlas vulkānu, jo vēstures dati liecina, ka abu vulkānu izvirdumi dažkārt sākušies viens pēc otra. Katlas izvirdumam varētu būt vēl bīstamākas sekas, jo šis vulkāns ir daudz lielāks par Eijafjadlajegidlu. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka kopš 1918. gada snaudošais vulkāns varētu pamosties.
«Cilvēki gaidīja Katlas izvirdumu vēl pirms manas dzimšanas, bet man jau ir 50 gadu,» laikrakstam The Independent stāsta ģeofiziķe Steinuna Jakobsdotira.