Eirozonas valstu vienošanās paredz, ka aizdevums Grieķijai tiks piešķirts tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, ja grieķiem neizdosies aizņemties naudu no citiem aizdevējiem. Paredzams, ka Grieķija varētu saņemt 22 miljardus eiro. Divas trešdaļas nepieciešamās summas nodrošinātu eirozonas valstu aizdevumi, bet atlikušo trešdaļu Grieķija varētu saņemt no Starptautiskā Valūtas fonda. SVF iesaistīšana Grieķijas glābšanā izraisījusi dažu ES līderu neapmierinātību, jo viņi uzskata, ka tas kaitē eirozonas reputācijai. Tomēr uz to uzstāja Vācijas kanclere Angela Merkele, kura negribēja, lai grieķu problēmas kārtējo reizi tiktu risinātas ar Vācijas nodokļu maksātāju naudu.
Grieķijas glābšanas plāns pastiprinājis bažas par šķelšanos ES valstu vidū, jo lēmuma pieņemšanā izšķirošā loma bija 16 valstīm, kuras ietilpst eirozonā. Pēc pārējo ES dalībvalstu domām, svarīgākos lēmumus, kas ietekmēs visas ES valstis, nedrīkstētu pieņemt tikai eirozonas «klubiņā».