Eiro mainījis ikdienu, ieguvumi jāgaida

Latvijas finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, un produkciju pārdod vairāk nekā 50 valstīs.
Pērnā gada laikā plānoja un veica sagatavošanās pasākumus, lai ar 2014. gada 1. janvāri pilnībā pārietu uz norēķiniem eiro valūtā.
Latvijas pievienošanos eirozonai uzskata par loģisku soli uzņēmējdarbības un finanšu procesu sakārtošanā - tas ļauj ietaupīt arī uz līdzšinējās valūtas konvertācijas rēķina, vienkāršot norēķinus.
Pārejot uz jauno valūtu, uzņēmums kļuvis vēl stabilāks un efektīvāks.
Eiro ieviešana bija iespēja pārvērtēt funkciju nodrošinājumu un tehnoloģiju, reizē veicot investīcijas, kas nesīs atdevi vairāku gadu garumā.
Avots: Latvijas finiera valdes loceklis un Biznesa atbalsta sektora vadītājs Pauls Ābele

Lasītāju viedokļi portālā Diena.lv par to, kā viņu ikdienu
mainījusi eiro ieviešana.
Aiga. Drusku pietrūkst latu, jo pie tiem tik ļoti bija pierasts, bet kopumā izmaiņas ir pozitīvas. Cenas, it sevišķi pakalpojumiem, kāpušas, bet apzinos arī, ka pirms eiro ieviešanas tika vairāk vai mazāk mākslīgi apturēta inflācija. Un kā citādi var augt, piemēram, frizieru algas, ja nepalielina cenas par to sniegtajiem pakalpojumiem? Psiholoģiski arī ir patīkama sajūta, ja bankas kontā katru mēnesi ieripo lielāks skaitlis. Turklāt eiro ieviešana ļoti atvieglo ceļošanu - tagad daudzās Eiropas valstīs var izvairīties no naudas maiņas, arī tajās valstīs, kurās nav ieviests eiro, tūristu apmeklētākajās vietās tomēr eiro pieņem. Gribu teikt, ka varbūt pat pārāk idealizējām latu. Galu galā - tas ir tikai maksāšanas līdzeklis, kādreiz tie bija gliemežvāki un pārtika, tagad - eiro.

Sveta. Tagad iepērkoties izdodu mazāk naudas, jo cenu zīmēs skaitļi ir lielāki, tāpēc tērēts tiek piesardzīgāk.

Jānis. Nu jau kādu laiku es dzīvoju Lielbritānijā, un sākumā bija grūti ar monētām. Britu monētas ir vēl lielākas par eiro monētām, un neviens maks to nevar izturēt. Risinājums, ko lieto visi briti, ir - turēt monētas atsevišķi kabatā, nevis makā, kur ir tikai papīra nauda. Un vēl - mājās man ir krājkases cūciņa, kurā tiek regulāri samestas sīkās monētas.
Aija Kaija. Pēc eiro ieviešanas, pirmkārt, naudas ir nevajadzīgi daudz - tik daudz monētu, pēc nomināla nekas vērtīgs nesanāk, bet vietu aizņem. Otrkārt, nauda daudz ātrāk iztērējas, tā vienkārši izkūst pa desmitniekam vien. Treškārt, baidos, kas būs, kad, sākot no jūlija, vairs nebūs norādītas cenas latos. Jutīšos apmulsusi, faktiski es joprojām domāju latos, lai izprastu lietu vērtību, jo tikai tā saprotu, vai cena ir - manā ieskatā - dārgi/lēti. Un, šķiet, tāpat ir arī citiem cilvēkiem. Pievienoties eirozonai droši vien vajadzēja, taču es kā parastā iedzīvotāja un naudas lietotāja priekpilna neesmu.

Pūpols. Pēc eiro ieviešanas ir sajūta, ka dzīvoju svešā valstī, jo nacionālā valūta ir viens no neatkarīgas valsts simboliem. Ar nacionālo valūtu daudz vieglāk risināt ekonomiskās problēmas valstī. Eiro ir mazvērtīgāka valūta par latiņu, ko ikdienā ikviens no mums izjūt. Līdz ar cenu kāpumu eiro kļuvis vēl mazvērtīgāks. Ja taisnība, ka pēc vēlēšanām cels nodokļus, tad ES «jaukumus» izjutīsim vēl spēcīgāk. Nāk smiekli par ērtībām ceļojot. Tas ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar to, ko esam zaudējuši. Nemaz nerunāsim par eiro dizainu - latiņš bija nesalīdzināmi pārāks.

Zuka. Nekas no pagājušā gada beigās sludinātajām šausmām - «lata un eiro maiņas kurss būs 1:1, gaidāms milzīgs cenu pieaugums, Latviju izpirks ārzemnieki, tiks atdota pēdējā neatkarības pazīme un brīvība» - nav piepildījies.