Darbaspēka faktors
Pērn Latvijā ievērojami pieaudzis tiešo investīciju radīto darbvietu skaits, tiesa gan investīciju projektu apjoms krities uz pusi, secināts auditorkompānijas Ernst&Young (E&Y) pētījumā. Taču gan Ekonomikas ministrijas (EM), gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji uzsver, ka E&Y pētījums vērtējams piesardzīgi, jo tajā minētas tikai šajā gadā pabeigtos un publiskajā telpā izskanējušos ārvalstu tiešo investīciju projektos radītās jaunās darbvietas, bet netiek iekļauta sākto projektu informācija.
LIAA Investīciju projektu departamenta Investīciju piesaistes nodaļas vadītāja Agnese Buša sarunā ar Dienu uzsver, ka ārvalstu investoru interese par Latviju saistāma vispirms jau ar tās ģeogrāfisko novietojumu - tuvumu Krievijai, tai pašā laikā atrodoties Eiropas Savienībā.
Ekonomisti uzsver arī labo darbaspēka kvalifikācijas un algu attiecību. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pieļauj, ka Latvijā to cilvēku īpatsvars, kuri ieguvuši vidējo izglītību, iespējams, ir augstāks nekā daudzviet Rietumeiropā, tai pašā laikā algas mūsu valstī ir pat vairākas reizes zemākas nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Tas gan nenozīmē, ka darbaspēks Latvijā ir izcili kvalificēts, uzsver Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Neprognozējama vide
Kaut arī kopumā eksperti Latviju raksturo kā pievilcīgu un interesantu ārvalstu investoriem, vērojama arī virkne problēmu, kuras, kā norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns, kavē uzņēmējdarbības attīstību un līdz ar to arī straujāku investīciju ieplūšanu valstī. Viņš uzsver, ka jebkuram uzņēmējam nozīmīgākais priekšnoteikums investīciju veikšanai ir prognozējama uzņēmējdarbības vide ar saprotamiem spēles noteikumiem. «Būtiski, lai investoram būtu skaidri spēles noteikumi, lai būti zināms, kas būs šogad, kas būs nākamgad, lai viņš var plānot savu uzņēmējdarbību, lai var runāt, kādas būs izmaksas. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, gan administratīvo, gan energoresursu pieejamību,» skaidro G. Greiškalns.
Arī M. Kazāks norāda uz prognozējamības trūkumu, kā arī tendenci lēmumus pieņemt ar īstermiņa motivāciju: «Ilgtermiņa domāšanas daudzos gadījumos diemžēl nav vai arī tā mainās. Viens no piemēriem ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis, par kuru valstiskā mērogā pirms gada pateica, ka mēs darīsim tā, pēc tam atkal saka - nē, mēs darīsim kaut kā citādi.»
Lai uzlabotu Latvijas investīciju vidi, G. Greiškalns rosina vispirms ķerties pie trīs jomām, kuras kā problemātiskas norādītas valdības pasūtītajā Valsts konkurētspējas novērtējumā, proti - izglītības sistēmas pilnveide, transporta infrastruktūras uzlabošana un ēnu ekonomikas apkarošana. «Šīs ir jomas, kurās darbība varētu visstraujāk dot kādus uzlabojumus, kas savukārt ir svarīgi virknei nozaru, sektoru un uzņēmumu,» skaidro G. Greiškalns.
Par problēmām izglītības sistēmā liecina augstskolu absolventu zināšanu neatbilstība tirgus vajadzībām, kā arī profesionālās izglītības nereti zemais līmenis. Arī M. Kazāks uzsver, ka profesionālā izglītība jau ilgstoši bijis vājais posms izglītības sistēmā, taču šajā ziņā jau sperti konkrēti soļi, lai tās kvalitāti paaugstinātu. Ekonomists uzteic valdības pērnā gada lēmumu piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus daudzu profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai, tos sadalot mazākam institūciju skaitam cerībā, ka tad šie profesionālās izglītības centri veidosies spēcīgāki un kvalitatīvāki.
G. Greiškalna ieskatā ļoti nepieciešams sakārtot arī transporta infrastruktūru - ceļus un transporta mezglus, jo infrastruktūras pieejamība ir būtiska ne tikai tranzīta sektoram, bet arī ikvienam uzņēmumam, kas nodarbojas ar eksportu. Ja uzņēmums ražo konkurētspējīgu produkciju, taču tās nogādāšana līdz klientam ir apgrūtināta, uzņēmums savu konkurētspēju zaudē.
Problēma ir arī ražošanai atbilstošas infrastruktūras un tādu industriālo teritoriju trūkums, kurās būtu viss nepieciešamais biznesa sākšanai, norāda LIAA pārstāve A. Buša. Jāpiebilst gan, ka patlaban EM izstrādājusi iniciatīvu paredzēt finansējumu, kas būtu kā līdzinvestīcija noteiktu industriālu investīciju projektu piesaistei vai tālākas paplašināšanas veicināšanai, atbalstot investoriem nepieciešamās industriālās infrastruktūras izveidi.
Šīs EM idejas īstenošanas gaita, kā norāda G. Greiškalns, atkarīga no valdības lēmuma.
Traucē ilgā tiesāšanās
Tāpat nepieciešams cīnīties pret ēnu ekonomiku, ko M. Kazāks un G. Greiškalns definē kā vienu no nopietnākajām problēmām, kas kavē investīciju ienākšanu Latvijā. Administratīvo barjeru, kā arī nodokļu sloga dēļ daudzi uzņēmēji, īpaši mazā un vidējā līmeņa, tiek iespiesti pelēkajā zonā, atzīst G. Greiškalns.
Visi eksperti teju vienbalsīgi norāda arī uz trūkumiem Latvijas tiesu sistēmā, kurus ekonomists P. Strautiņš uzskata par vienu no galvenajiem mīnusiem kopumā diezgan labajā investīciju vidē. G. Greiškalns norāda, ka tiesu efektivitātes trūkuma dēļ Latvijā grūti strādāt, apzinoties, ka strīdus situāciju risināšana, visticamāk, neprognozējami ievilksies.
Arī ĀIP valdībai iesniegtajos priekšlikumos par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu uzsvērusi Latvijas zemo vērtējumu Pasaules ekonomikas foruma Pasaules valstu konkurētspējas ziņojumā 2012.-2013. gadam, kur tādos jautājumos kā efektivitāte strīdu risināšanā, juridiska efektivitāte regulējošo normu izvērtēšanā, īstenotās politikas saprotamība un prognozējamība un citos tiesu efektivitāti raksturojošos aspektos Latvija ievērojami atpaliek pat no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.