Taču līdzīgas vēlmes jau pirms desmit gadiem bija izteiktas Lisabonas stratēģijā, kuras mērķis bija līdz 2010. gadam padarīt Eiropas Savienību par dinamiskāko ekonomiku pasaulē. Šis uzdevums netika sasniegts, jo ES valstu ekonomikas izaugsme joprojām atpaliek no ASV un Āzijas valstu attīstības tempa.
Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas atzinušas, ka pasaules finanšu krīze devusi smagu triecienu Eiropai, iznīcinot 20 gadu progresa augļus. Krīze pastiprināja bažas, ka Eiropas Savienība nākotnē varētu kļūt par otrā plāna aktieri uz pasaules skatuves, kur saimniekos ASV un Ķīna. EK secina, ka Eiropa nevar atļauties ignorēt pasaulē valdošās vēsmas, tādēļ ir pēdējais laiks pieņemt drosmīgus lēmumus, lai palielinātu ES ietekmi.
Trūkst jaunu ideju
No jaunās stratēģijas gan nav viegli izlobīt, kā ES izdosies pārvarēt strukturālos šķēršļus, kas apgrūtina ES ekonomikas attīstību. Skeptiķi spriež, ka programmai Eiropa 2020 varētu būt līdzīgs liktenis kā Lisabonas stratēģijai, kas sākās ar lielām cerībām un beidzās ar vilšanos. «Es šajā programmā neredzu nekādus jaunus būtiskus ierosinājumus. Kādēļ gan šī stratēģija varētu izdoties, ja iepriekšējā to nespēja?» vaicā Eiropas Politikas pētījumu centra vadītājs Daniels Gross.
EK uzsver, ka mūsdienu pasaulē Eiropas valstis nevar konkurēt ar lētu darbaspēku, tādēļ lielākais uzsvars jāliek uz «zināšanu ekonomikas» attīstību. Eiropas ekonomikas izaugsmei nākotnē jābalstās uz eiropiešu smadzenēm, nevis muskuļiem vai izejvielām. Programma Eiropa 2020 no Lisabonas stratēģijas mantojumā saņēmusi aicinājumu atvēlēt pētījumiem un attīstībai vismaz 3% no ES kopprodukta (pašlaik šis rādītājs ir zem 2%). Minēts arī, ka visiem eiropiešiem jānodrošina piekļuve ātram internetam.
Paļaujas uz labo gribu
Eiropas 2020 stratēģijā iekļauti vēl vairāki uzdevumi, piemēram, līdz 2020. gadam jāpanāk, lai vismaz 40% jauniešu iegūtu augstāko izglītību. Būtisks uzsvars likts arī uz zaļās enerģijas attīstību, lai samazinātu energoresursu patēriņu vismaz par 20%.
Uz papīra šīs ieceres izskatās ļoti labi, tomēr ekspertiem ir šaubas, vai Eiropas Komisijai būs pa spēkam panākt labo nodomu īstenošanu. It sevišķi tāpēc, ka EK rīcībā būs tikai «burkāni», bet ne «pātaga» iespējamo sankciju veidā.
EK prezidents Ž. M. Barrozo atzinis, ka Eiropas 2020 īstenošana būs atkarīga no dalībvalstu labās gribas. Pēc viņa domām, sadarbība kopīgā mērķa vārdā ir visu dalībvalstu interesēs. Viņš uzskata, ka arī jaunais Lisabonas līgums palielinās EK iespējas koordinēt izvirzīto mērķu īstenošanu. «Pagājušoreiz mums viena roka bija sasieta aiz muguras, bet šoreiz mēs ticam, ka varēsim rīkoties ar abām rokām,» uzsver Ž. M. Barrozo.