Parādu krīzes vissmagāk skartajās Eiropas dienvidu valstīs Spānijā un Portugālē bija izsludināts ģenerālstreiks, Grieķijā un Itālijā strādnieki uz dažām stundām pārtrauca darbu, lai izietu ielās un paustu neapmierinātību.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija ar lepnumu paziņoja, ka streiki vienlaikus četrās Eiropas valstīs notiek pirmo reizi. «Dažās Eiropas valstīs iedzīvotāju niknums ir sasniedzis galējo atzīmi,» organizācijas paziņojumu citē aģentūra AFP. «Mums ir nepieciešami steidzami risinājumi, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi, nevis smacētu to ar taupību. Eiropas līderi kļūdās, neklausīdamies to cilvēku dusmās, kuri iziet ielās.»
Vienkārši nav darba
Visplašākie un dramatiskākie protesti notika ekonomisko problēmu nomāktajā Spānijā, kur bez darba ir 25% darbspējīgo iedzīvotāju. Sadursmēs starp protestētājiem un policiju ievainoti vismaz 34 cilvēki, vairāk nekā 60 nekārtību rīkotāju aizturēti, vēsta Reuters. Ļoti iespējams, ka jaunas sadursmes notika trešdienas vakarā, kad valsts lielākajās pilsētās - Madridē un Barselonā - bija paredzēti masveida mītiņi.
Spānijas konservatīvās valdības vadītājs Mariano Rahojs bijis spiests ieviest sāpīgus taupības pasākumus, kas paredz nodokļu palielināšanu un samazināt atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem, lai ceturtajai lielākajai eirozonas ekonomikai nevajadzētu vērsties pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem.
Tajā pašā laikā Spānijas ekonomika turpina slīkt recesijā un arvien vairāk cilvēku zaudē darbu un nespēj pabarot ģimeni, nemaz nerunājot par kredītsaistību dzēšanu. «Man mājās ir divi dēli, viens saņem pabalstus, otrs ir bez darba vismaz trīs gadus,» kāda mājsaimniece sacīja britu raidsabiedrībai BBC. «Nav tā, ka viņi nevēlētos strādāt, šeit vienkārši nav darba.»
Ģenerālstreika dēļ Spānijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 16%, jo darbu pārtrauca daudzas lielās rūpnīcas, piemēram, Volkswagen un Ford autoražotnes. Darbs bija paralizēts arī lidostās (atcelti vairāk nekā 600 lidojumu) un ostās. Daudzviet nekursēja sabiedriskais transports.
Šantažē strādniekus
Kaimiņvalstī Portugālē ielas bija klusākas, bet tūkstošiem strādājošo nedevās uz darbu, lai iebilstu pret centriski labējās valdības ieviestajiem jostas savilkšanas pasākumiem. «Es streikoju, jo strādājošie būtībā tiek šantažēti, liekot viņiem ziedot aizvien vairāk un vairāk valsts parāda samazināšanas vārdā, kas ir meli,» emocionāls bija arhitektūras pasniedzējs Daniels Santušs de Žesuss.
Eirozonas krīzē vissmagāk cietušajā valstī Grieķijā strādnieki streikoja trešo reizi pēdējos divos mēnešos, tomēr šoreiz demonstrācijā Atēnās piedalījās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, kas Grieķijas apstākļos ir samērā maz.
Itālijas galvaspilsētā - šīs valsts arodbiedrības aicināja uz četru stundu ilgu streiku - saniknoti studenti, kuri protestēja pret valdības lēmumu samazināt finansējumu izglītības iestādēm, apmētāja ar akmeņiem policistus.
Otra lielākā Francijas arodbiedrība CGT aicināja savus biedrus streikot, lai solidarizētos ar strādniekiem citās Eiropas valstīs, nevis protestētu pret sociālistu prezidenta Fransuā Olanda valdību.