Latvijas gadījumā tie ir 105,8 miljoni eiro.
Finanšu ministrijas ES finanšu nodaļas vadītāja Inga Pavlina skaidro - EP lielākā neapmierinātība ir nevis nākamā gada ES budžets, bet gan grozījumi šā gada budžetā, kas paredz ievērojamus papildu maksājumus, - Eiropadome vēl nav vienojusies ne par budžeta grozījumu apjomu, ne par to finansēšanas avotu. EP Budžeta komitejas priekšsēdētājs Alēns Lamasūrs uzsvēris: «Sarunas par 2013. gada budžetu nav iespējamas, kamēr neesam samaksājuši šā gada rēķinus.» Kopējā summa, kas dalībvalstīm vēl nav izmaksāta no Kohēzijas, Sociālā un Reģionālās attīstības fonda, sasniedz 9,7 miljardus eiro. Latvijai ES joprojām ir «parādā» 105,8 miljonus eiro, kas valstij būtu jāsaņem līdz šā gada beigām. I. Pavlina norāda - jebkurā gadījumā, arī ja nebūtu šīs EP stīvēšanās, maksājumus Latvija saņemtu tikai nākamgad, jo birokrātiskā procedūra ir gana gara, un neizmaksāt tos neesot iespējams. Eiroparlamentārietis Ivars Godmanis aprēķinājis, ka budžeta grozījumu kavēšanās gadījumā Latvijas budžeta deficīts varētu pieaugt par 86,8 miljoniem eiro, raksta Dienas Bizness. FM šos aprēķinus nekomentē un ir pārliecināta, ka līdz gada beigām vienošanās tiks panākta.
EP deputāts Krišjānis Kariņš norāda - par sarunu pārtraukšanu nolēma nevis EP kopējā balsojumā, bet gan Budžeta komiteja. Arī viņš atzīst - tas ir bijis veids, kā EP demonstrē savu lēmējvaras iespēju, jo Eiropadome parlamenta pārstāvjus daudzgadu budžeta tapšanā neuzklausot un arī neinformējot. Arī EP deputāts Roberts Zīle atzīst, ka lēmums ir spēka demonstrēšana, ko īpaši pierādot EP prezidenta M. Šulca aktīvā iesaistīšanās. Ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis norāda - lēmums raida nepārprotamu signālu, ka saruna par 2014.-2020. gada budžetu būs grūta. EK piedāvājumu palielināt budžetu par 5% attiecībā pret esošo finanšu periodu atbalsta EP un saņēmējvalstis, tā dēvētie kohēzijas draugi. Donorvalstis iebilst, tā vietā piedāvājot budžetu atstāt esošajā līmenī vai pat samazināt. Arī pašu donoru vidū nav vienprātības. Francija piekrīt samazinājumam, ja netiek aizskarts finansējums lauksaimniecībai, Lielbritānija - ja netiek samazināta atlaide ikgadējām iemaksām ES budžetā. Zviedri ir par mazāku budžetu, taču pretojas kaut eirocenta atņemšanai pētniecībai un inovācijām. Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs otrdien nāca klajā ar priekšlikumu EK piedāvāto budžetu daudzgadu finanšu periodam samazināt par 75 miljardiem, lielākās donorvalstis samazinājumu vēlas vēl lielāku, pat līdz 150 miljardiem eiro. Neoficiāli tiek prognozēts, ka sarunas nākamnedēļ Briselē varētu noslēgties bez kopīgas vienošanās.