Maira Dzelzkalēja
Ir jāsaprot, kas notiktu ar ES ražoto pārtiku, ja šī finansiālā atbalsta zemniekiem nebūtu - zinātnieki ir izpētījuši, ka tikai dažās vietās ES lauksaimniecība turpinātu attīstīties, tā būtu daudz intensīvāka un agresīvāka, lai tas būtu ekonomiski izdevīgi, tāpēc pārtiku nāktos importēt. Iespējams, ka ilgtermiņā finansiālais atbalsts lauksaimniekiem mazināsies, līdz ar to mazināsies arī prasības, taču tiešmaksājumus noteikti neizslēgs, pretējā gadījumā lauksaimniecības apstāšanās nozīmētu arī reģionālās attīstības problēmas. Ja nebūs darba, visi pārcelsies uz pilsētām.
Ja tiešmaksājumi un citas subsīdijas tiktu izslēgtas, Latvija noteikti nenonāktu pēdējā vietā, taču reāli jāsaprot - vismaz 20 gadu termiņā tas nenotiks. Eiropā ir 46 miljoni lauksaimnieku, ja atceltu tiešmaksājumus, paliktu tikai 10 miljoni, bet kas notiktu ar pārējiem?
Agita Hauka
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja
Ir skaidrs, ka tiešmaksājumus un citas ES subsīdijas, protams, neviens neatcels, jo lauki ir jāsubsidē, lai pircējs vispār varētu lauksaimnieku produkciju atļauties - bez šī atbalsta precei būs pavisam cita cena. Ja visā ES tiktu atceltas jebkādas subsīdijas, mēs, protams, izdzīvotu, jo latviešu zemnieks jau visu pacieš, iespējams, mēs būtu pat konkurētspējīgāki.
Ja nav iespējams panākt vienlīdzīgākus un godīgākus tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem, mēs uzskatām, ka gan tiešmaksājumi, gan arī lauku atbalsta maksājumi, arī sociālie pabalsti zemniekiem vispār nevienam nebūtu jāpiešķir, ar noteikumu, ka tas tiek pieņemts visā Eiropā. Piemēram, Latvijā zemnieks par pensiju šobrīd rūpējas pats, viņa vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no paša veiktajām sociālajām iemaksām.
Normunds Bergs
IT jomas uzņēmuma SAF Tehnika vadītājs
Pēc apjoma un sistemātiskuma nevar salīdzināt, kā ES atbalsta lauksaimniekus vai citas nozares, taču nebūtu pareizi teikt, ka ES neatbalsta un nesubsidē zinātni un tehnoloģijas, jo šāds atbalsts ir pieejams, Latvijā varbūt ir cita problēma, ka mēs to ne pārāk labi mākam paņemt, ir pieejamas ievērojamas naudas summas no ERAF, darbojas inkubatori.
Atbalsts varētu būt lielāks, taču nevar to pretstatīt ar atbalstu lauksaimniekiem. Tas, kas notiek lauksaimniecībā, ir par daudz un nepareizi - jebkuras subsīdijas ir tirgus izkropļošana, jo īpaši ilgtermiņā, tā gan veidojas rantjē, gan tiek veicinātas arī politiskās cīņas, kur par kapitālu izmanto atbalstu zemniekiem. Pēc būtības valstij, ja iestājas krīze, ir jāpalīdz lauksaimniekiem un citām nozarēm, taču tās galvenais uzdevums ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi, nodokļu sistēmas un novērst citus apgrūtinājumus.