Tomēr izteikumi dažās eirozonas valstīs un kritiķu šaubas, ka Grieķija spēs tikt galā ar savām problēmām un agrāk vai vēlāk bankrotēs, raisījusi bažas, ka Atēnas varētu nesaņemt turpmāku palīdzību un tādējādi parādu krīze varētu pārmesties arī uz citām eirozonas valstīm.
Sola samazināt tēriņus
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī trešdienas vakarā izplatīja paziņojumu, ka eirozonas lielākās ekonomikas turpinās palīdzēt risināt Grieķijas finanšu problēmas, jo šī valsts ir «neatņemama eirozonas sastāvdaļa». Tādējādi tika noraidīti šonedēļ izskanējušie pieņēmumi, ka Grieķijai vajadzētu izstāties no eirozonas.
Berlīnes un Parīzes vienotais paziņojums tika izplatīts pēc tam, kad bija notikusi telefonkonference, kurā piedalījās A. Merkele, N. Sarkozī un Grieķijas premjerministrs George Papandreu. Sarunas laikā Vācijas un Francijas līderi aicinājuši grieķus veikt tālākus budžeta tēriņu samazinājumus, lai izpildītu vienošanās, ko Atēnas ir noslēgušas ar starptautiskajiem aizdevējiem.
G. Papandreu abus ietekmīgākos Eiropas politiķus iepazīstinājis ar Grieķijas valdības turpmākajiem plāniem, kas paredz valsts iestādēs strādājošo skaita samazināšanu un ekonomiskās reformas. Grieķijas valdības pārstāvis Elis Mosials sacīja, ka A. Merkele un N. Sarkozī pauduši gandarījumu par jaunajiem Atēnu izstrādātajiem taupības pasākumiem, no kuriem par nozīmīgāko uzskatāms jaunais īpašuma nodoklis, raksta The New York Times.
Budžeta konsolidācija un ekonomiskās reformas Grieķijai ir nepieciešamas, lai šomēnes saņemtu kārtējo daļu no pērn Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirtā 110 miljardu eiro (77 miljardi latu) vērtā aizdevuma. Ja Atēnas nesaņems tai nepieciešamos astoņus miljardus eiro (5,6 miljardi latu), tad Grieķijas kase oktobrī būs tukša.
Jāļauj bankrotēt
Prasību izpilde nepieciešama, lai Grieķija saņemtu otro palīdzības paketi 109 miljardu eiro (76,3 miljardi latu) apmērā, par ko 21. jūlijā vienojās Eiropas Savienība samitā. Vienošanās arī paredz palielināt tā saucamā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda apmērus līdz 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu) un piešķirt tam lielāku rīcības brīvību, lai varētu palīdzēt finanšu grūtībās nonākušajām valstīm.
EK un Eiropas Centrālā banka ir aicinājušas eirozonas dalībvalstis pēc iespējas ātrāk apstiprināt vienošanos, tomēr plāna realizāciju apdraud Somijas un Slovākijas nostāja.
Somi vēlas, lai Grieķija iemaksā nodrošinājumu par Helsinku daļu starptautiskajā aizdevumā, savukārt Slovākijā pret Grieķijas glābšanu iebilst valdošajā koalīcijā ietilpstošā partija Brīvība un solidaritāte, kura uzskata, ka Grieķijai ir jābankrotē un jāizstājas no eirozonas.
Tikmēr EK vadītājs Žozē Manuels Barrozo kārtējo reizi aicinājis izlaist vienotās eirozonas parādzīmes, kas tādām valstīm kā Grieķija un Portugāle palīdzētu lētāk aizņemties finanšu tirgos.