ES ārlietu ministri nolēma aizliegt noslēgt jaunus naftas līgumus ar Irānu, taču jau esošie kontrakti jālauž līdz 1. jūlijam. Pārejas periods nepieciešams, lai aizsargātu savienības ekonomiku, jo ES saņem ap 20% Irānas eksportētās naftas. Viena no lielākajām patērētājām Eiropā ir Itālija, kas pati smagi cieš no eirozonas parādu krīzes.
ES dalībvalstis vienojās iesaldēt Irānas centrālās bankas aktīvus, kā arī pārtraukt ar Irānu zelta, dimantu un citu dārgmetālu tirdzniecības darījumus, ziņo CNN. Eiropa uzstāj, ka Irānai ir jāsēžas pie sarunu galda par tās pretrunīgo kodolprogrammu.
Tās ir vienas no stingrākajām ES vēsturē pieņemtajām sankcijām, taču valda bažas, ka tās var nesniegt cerēto. Ap 80% Irānas eksportā gūto ienākumu nāk no naftas sektora. Taču tai aizvien ir lielā mērā pieejams Āzijas tirgus. ASV pēdējā laikā arvien aktīvāk mudina arī šī reģiona valstis ierobežot sadarbību ar Irānu.
Irāna, kas noliedz atomieroču izstrādi, pirmdien atkārtoja solījumu slēgt naftas eksportam vitāli svarīgo Hormuza šaurumu. ASV jau iepriekš solījusi to nepieļaut, raisot runas par iespējamu abu valstu militāru konfliktu.