Svinību centrālais notikums būs visu laiku lielākā Vaterlo kaujas restaurācija, kurā piedalīsies vairāki tūkstoši cilvēku, kas daudzo skatītāju priekšā mēģinās pēc iespējas autentiskāk atainot 1815. gada 18. jūnija asiņainās cīņas.
Izbeidza Napoleona ēru
Lielai daļai mūsdienu eiropiešu Vaterlo vārds saistās ar dziesmu, kas zviedru popgrupai ABBA atnesa uzvaru 1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tomēr šīs nelielās pilsētas nozīme Rietumeiropas vēsturē un kultūrā ir daudz lielāka. 1815. gada 18. jūnija rītā Vaterlo pievārtē sākās kauja, kas izšķīra Eiropas nākotni.
Napoleona Bonaparta vadītajam Francijas impērijas 72 tūkstošu vīru lielajam karaspēkam, kura mērķis bija iekarot netālo Briseli, pretī stājās Velingtonas hercoga komandētais sabiedroto karaspēks ar 68 tūkstošiem karavīru (25 tūkstoši britu, 26 tūkstoši vāciešu un 17 tūkstoši nīderlandiešu/beļģu). Kaujas gaitā sabiedrotajiem pievienojās arī Prūsijas feldmaršals Gebhards fon Blihers ar saviem 45 tūkstošiem karavīru.
Nelielā teritorijā notikusī kauja, kurā tika izmantoti lielgabali, musketes, zobeni un durkļi, izvērsās par šausminošu slaktiņu, jo nepilnas deviņas stundas ilgajās cīņās dzīvību zaudēja vai tika ievainoti 25 tūkstoši franču, 15 tūkstoši Velingtonas hercoga vīru un 8000 G. fon Bliheram pakļauto. «Ticiet man, nekas, izņemot zaudētu kauju, nav uz pusi tik skumji kā uzvarēta kauja,» vēlāk rakstīja Velingtonas hercogs.
Līdz ar sabiedroto uzvaru kaujā pie Vaterlo tika izbeigta Napoleona pārvaldītās Francijas militārā un politiskā dominance Eiropā, kuras laikā no 1792. līdz 1815. gadam franči iesaistījās vairākos bruņotos konfliktos. Pēc sakāves Napoleons tika izsūtīts uz Lielbritānijai piederošo Svētās Helēnas salu Atlantijas okeānā, kur viņš nomira 1821. gadā.
Pēc Vaterlo kaujas Vīnes kongresā, kurā piedalījās Eiropas lielvalstis, pārzīmēja Eiropas politisko karti un izveidoja pirmo starptautisko drošības sistēmu, kuras uzdevums bija nepieļaut jaunus karus kontinentā. Pateicoties tam, Eiropa baudīja relatīvu mieru līdz 1914. gadam, kad sākās Pirmais pasaules karš.
Franči uztver sāpīgi
Visu nedēļu Vaterlo notiek piemiņas pasākumi par godu kaujas 200. gadadienai. Trešdien Lielbritānijas troņmantnieks princis Čārlzs tur atklāja memoriālu britu karavīriem, kuri piedalījās Vaterlo kaujā.
Galvenie piemiņas pasākumi notiks šodien, kad kaujas vietas apmeklēs Beļģijas un Nīderlandes karaļpāri, Luksemburgas lielhercogs; Lielbritānijas karalieni Elizabeti II pārstāvēs viņas brālēns Kentas hercogs. Vācija un Francija deleģējušas vēstniekus Beļģijā, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Klāt būs arī kaujas dalībnieku pēcteči no Lielbritānijas, Nīderlandes, Beļģijas, Vācijas un Francijas.
Tā būs pirmā lielā Vaterlo kaujas gadadiena, kad visu iesaistīto valstu pārstāvji sapulcēsies cīņas vietās. Kaujas simtgadē 1915. gadā Beļģiju bija okupējusi Vācija, bet 1965. gadā, kad Lielbritānija organizēja kaujas 150. gadadienai veltītus pasākumus, tos neapmeklēja Francijas prezidents Šarls de Golls, kurš iebilda pret britu pievienošanos Eiropas Savienībai.
Toreiz arī Beļģija un Rietumvācija atteicās no skaļas svinēšanas, jo nevēlējās aizskart tām nozīmīgo NATO sabiedroto Franciju, kas zaudējumu Vaterlo vēl aizvien uztver sāpīgi.
To apliecināja Francijas lēmums izmantot eirozonas dalībvalstu veto tiesības un liegt kaimiņvalstij Beļģijai izlaist jaunas divu eiro monētas par godu Vaterlo kaujas gadadienai, paskaidrojot, ka tas izraisītu «nelabvēlīgu reakciju Francijā» laikā, kad eirozonai esot jābūt vienotai.
Tomēr beļģi nepadevās un pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izdos nestandarta divarpus eiro vērtu piemiņas monētu, kuru kā maksāšanas līdzekli varēs izmantot tikai Beļģijā.
Iespaidīga izrāde
Piektdien un sestdien vietās, kur pirms 200 gadiem notika Vaterlo kauja, aptuveni 5000 vēstures entuziastu, uzģērbuši precīzas franču un sabiedroto formastērpu kopijas, izspēlēs vēsturiskās 18. jūnija cīņas. Izrādē tiks izmantoti arī 360 zirgu un simts lielgabalu, raksta Zapaday.com.
Vaterlo kaujas rekonstrukcija ir tradicionāls pasākums, kas notiek katru gadu tajā nedēļas nogalē, kura ir vistuvākā tās norises datumam. Tomēr šoreiz izrāde būs daudz iespaidīgāka nekā citus gadus. «Šī būs visu laiku lielākā jebkur pasaulē uzvestā Napoleona ēras kaujas rekonstrukcija,» pasākuma režisors Etjēns Klods sacīja ziņu aģentūrai AFP. Viņš pie apjomīgā projekta, kura budžets esot aptuveni 10 miljoni eiro, esot strādājis 18 mēnešu.
Piektdienas vakarā tiks izspēlēts franču uzbrukums, nākamajā dienā - sabiedroto pretuzbrukums. Plānots, ka izrādi abās dienās noskatīsies 60 tūkstoši cilvēku.