Ekonomikas statistikas uzskaitītāju šonedēļ publicētie dati liecina, ka Spānijā šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā lejupslīde ne tikai apstājusies, bet pat augusi par 0,1 procentu. Rotaļas ar skaitļiem gan neatspoguļo patieso stāvokli dienvidvalstī. Tur joprojām piektā daļa darbspējīgo iedzīvotāju ir bez darba un valsts budžeta deficīts pieaudzis līdz 11,2 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IK). Lai izvairītos no ekonomiska sabrukuma, premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero bija spiests iet Latvijas un Grieķijas pēdās, izsludinot taupības režīmu.
Paralēli jau ieplānotajai tēriņu apcirpšanai gandrīz 60 miljardu eiro apmērā, Spānija trešdien apsolīja divu gadu laikā samazināt budžeta izdevumus vēl par 15 miljardiem eiro. Tādējādi dienvidnieki cer iegrožot budžeta deficītu līdz ES pieprasītajiem trīs procentiem 2013. gadā.
Spāņu ieplānoto pasākumu skaitā ir algu samazināšana valsts sektorā strādājošajiem par 5%, valdības investīciju apcirpšana par sešiem miljardiem eiro, kā arī 2500 eiro piemaksas jaundzimušo bērnu vecākiem likvidēšana, ziņo aģentūra AFP.
Taupa visi
Izdevumu apgriešanu plāno arī savienības turīgākā valsts Vācija, līdzīgu ceļu saviem pavalstniekiem iezīmējis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, vienlaikus mierinot, ka taupības pasākumi nebūšot ilgstoši. Frančiem gan nevajadzētu lolot cerības uz labo laiku drīzu atgriešanos, jo viņiem jāsamazina budžeta izdevumi par vismaz 80 miljardiem eiro, lai budžeta deficītu nospiestu no 8% līdz palikšanai eirozonā nepieciešamajiem trīs procentiem.
Problēmu zonā joprojām ir Portugāle, Itālija un Īrija. Nomācošs budžeta deficīts izaudzis arī Austrijā. Šīs valstis no draudošās jostas savilkšanas neglābj pat minimālais - 0,2% - ekonomikas pieaugums eirozonā pirmajā ceturksnī.
Rumānijas valdības plāni ietaupīt uz sociālā budžeta izdevumu rēķina jau izraisījuši nemierus. Policistiem nācās izgaiņāt pustūkstoti pensionāru, kuri protestēja pret plānu par 15% samazināt pensijas un par ceturto daļu - valsts sektorā strādājošo algu, ziņo aģentūra AP. Rumānijā IK pērn saruka par 7,1% un tā bija spiesta aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda 20 miljardus eiro.
Nav plāna
Analītiķi brīdina, ka Spānijas atdzimšana nebūšot ilga, jo pieaugumā nozīmīga loma bijusi valdības piekoptajai ekonomikas stimulēšanas programmai. Arī valdība piekrīt, ka Eiropas piektajā lielākajā ekonomikā problēmas nav galā un iekšzemes kopprodukts šogad saruks par 0,3%.
Patēriņa veicināšanai par labu nenāks arī pievienotās vērtības nodokļa pieaugums par diviem procentiem, kas stāsies spēkā jūlijā, taču valdība lēma, ka tas ir labākais veids ieņēmumu pieaudzēšanai. «Spāņiem nav rīcības modeļa ilgtspējīgai izaugsmei. Pirmā ceturkšņa pieauguma dati ir neatbilstoši,» aģentūrai AFP skaidro Madrides IE Biznesa skolas ekonomikas profesors Rafaels Pampilons.
Tērē vieglprātīgi
Hadsona institūta vecākā pētniece Marī Žozē Krevisa žurnālā Forbes raksta, ka Eiropas problēmu pamatā ir vieglprātīga naudas šķērdēšana, lai saglabātu pavalstniekiem ierasto sociālās nodrošinātības līmeni. Tajā pašā laikā netiek risinātas ļoti būtiskas problēmas, piemēram, jauniešu nodarbinātība. Piemēram, Francijā, kur bez darba ir 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, faktiski aug vesela paaudze, kas nemaz neprot strādāt. Milzīgas nekvalificētu darbinieku masas noslogo sociālo budžetu un nemitīgi pieaudzē izdevumus.