Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Eiropu gaida noslāņošanās

Trešdien Saeimas Budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi 2012. gada valsts budžeta projektu, par to vēl jālemj Saeimai. Vai ir paredzami kādi šķēršļi budžeta apstiprināšanai?

Budžets ir ļoti labi sabalansēts kompromiss. Ja tajā būtu skartas jutīgas sfēras, varētu šaubīties, taču šajā gadījumā - nē. Ja kāds, aizsapņojoties par amatiem, izgāzīs budžetu, ar ko tad viņš ieies vēsturē, ar savām ambīcijām?

Latvijas Bankas (LB) vadība izteikusies, ka budžets ir izveidots pārāk optimistiski, to jau nākamgad vajadzēs grozīt. Kāpēc Finanšu ministrijai un LB ir atšķirīgas izpratnes?

LB gribētu redzēt lielākus konsolidācijas apjomus un mazākus riskus, taču pastāv jautājums, vai Latvija tam ir gatava. Mūsu pieeja ir sabalansētāka. Ja valsts īsā laikā panāktu bezdeficīta budžetu, tas būtu lieliski, taču reti kurā valstī tā notiek.

LB ir nosaukusi 0,3% uz Latvijas krājbankas (LK) rēķina, vai tie ir ierēķināti budžetā?

LK saistību atspoguļošanu budžetā redzēsim ar laika nobīdi, kad būs skaidrs, cik veiksmīgi būs noritējis likvidācijas process un kādi būs reālie izdevumi no valsts puses. Statistiski to iegrāmatosim 2012. vai 2013. gadā.

Trešdien parakstījāt nodomu protokolu ar Starptautisko Valūtas fondu - ko tas nozīmē sabiedrībai?

Nodomu vēstulē ir apspriesti konsolidācijas pasākumi, kas Latvijai tuvākajā laikā jāveic. Kā sasniegsim iecerēto, kā pietuvosimies bezdeficīta budžetam, kā virzāmies uz eirozonu, kā pārveidojam Hipotēku un zemes banku. Arī - kādas ir mūsu apņemšanās airBaltic sakarā, no aizdevēju puses ir skaidra vēlme redzēt privāta investora līdzdalību, lai valstij būtu pēc iespējas mazāki ieguldījumi. 22. decembrī vienošanās tiks publiskota.

LK lielākais akcionārs Vladimirs Antonovs varētu tiesā apstrīdēt darījumu ar Krājbanku attiecībā uz airBaltic ķīlu izpirkšanu. Vai nepastāv risks, ka kāds varētu paziņot - airBaltic akcijas ir atdotas par lētu?

Abu pušu viedokļus izšķirs tiesa, taču daudzi argumenti ir par sliktu privātajam akcionāram. Kompānija ilgstoši strādājusi ar zaudējumiem, privātais akcionārs un arī [kompānijas vadītājs Bertolts] Flika kungs maldināja sabiedrību un valdību par patieso stāvokli kompānijā - pirms spert attiecīgo soli, tika izvērtēti dažādi faktori.

Kāds ir jūsu viedoklis par V. Antonova rīcību - tā bija apzināta, vai tomēr viņš vienkārši aizspēlējās?

Man nav pārliecības, ka Antonovs gribēja izbeigt savu darbību banku sektorā un kļūt par potenciālu cietumnieku, ņemot vērā, cik perspektīvas finanšu sfērā ir Latvijas un Lietuvas ekonomikas, kas nozīmēja stabilu turpmāko attīstību. Domāju, ka tā drīzāk bija lielummānija vai arī vēlme startēt pārāk daudzās jomās. Mūsu rīcībā gan nav pietiekami informācijas, no Lietuvas puses nav saņemtas daudzas atbildes.

Par Krājbanku izteicāties, ka paši cilvēki ir vainīgi, neizvēloties pareizo banku. Taču nav iespējas izvērtēt bankas - varbūt derētu izstrādāt iekšējo reitingu?

Man ir pārliecība, ka 90% LK klientu domāja, ka tā ir valsts banka. Savukārt daudzām pašvaldībām nebija iespējas izvēlēties, bija jāskatās uz tuvāko filiāli. Iekšējā reitinga vietā drīzāk vajadzētu veidot plašāku banku filiāļu tīklu.

Vai pastāv varbūtība, ka Krājbanku varētu pārdot kā veselu aktīvu investoram, kas turpinātu strādāt ar zīmolu?

Grūti iedomāties, kā varētu uzlabot reputāciju bankai, kurā notikusi krāpniecība, kas būtu gatavi kļūt par šīs bankas klientiem. Valstij pietiek jau ar restrukturizācijā esošām bankām.

Kā vērtēt investoru kvalitāti un godīgumu, ņemot vērā Antonova gadījumu? Domājams, kad izdzirdējāt par notikumiem Krājbankā, pamodāties ar sliktu garastāvokli.

Jau iepriekš, runājot par Latvijai vēlamajiem investoriem, esmu minējis Skandināvijas valstis, Vāciju un Āzijas valstis, Krievijas šajā sarakstā nebija. Skaidrs, ka pēc iespējas jāfokusējas uz informāciju par akcionāriem, viņu uzņēmumiem un reputāciju.

Bet, vai pastāv konkrēti mehānismi, kā atraidīt nevēlamus investorus?

Mēs varam mēģināt noteikt kādas papildu prasības, taču tās arī varētu tikt apstrīdētas. Lielās kompānijas, kam ir lielas tirgus daļas un laba reputācija, ir grūti vētīt, iespēja iejaukties ir minimāla. Vienkāršāk ir pārbaudīt privātpersonām piederošus uzņēmumus, jo īpaši banku sektorā.

Investors tiek meklēts arī airBaltic gadījumā.

Šajā gadījumā ļoti svarīga ir laba reputācija, spēcīgs finanšu stāvoklis un ilgtermiņa plāni. Jāizvairās no ārzonā reģistrētām kompānijām - tā ir problēma visai pasaules ekonomikai, krīzes gadījumā cieš arī tās valstis, kuras šo slēpšanās mehānismu atbalsta. Par airBaltic ir skaidrs - aviācijas bizness peļņu nenes, pasaulē ir ļoti maz pelnošu aviokompāniju. Latvijas interesēs ir atrast investoru, kurš saprastu - tas ir ilgtermiņa bizness, taču pie veiksmīga risinājuma peļņa var rasties.

Cik lielā mērā Latvijas nākamā gada budžetā atspoguļojas notikumi eirozonā?

Latvijas budžets ir atbilstošs ap Baltijas jūru esošo valstu uzskatam, kāda varētu būt ekonomika nākamgad, ar superoptimismu neizlecam. Eiropas attīstītajās valstīs sabiedrībai ir grūti realizēt ko līdzīgu tam, ko izveicām mēs, - ja tā rīkotos visas ES valstis, mums savas prognozes būtu jākoriģē stipri uz leju. Rietumeiropā nav iespējams, ka viņi pēkšņi samazinātu algas par 20%, atlaistu trešdaļu strādājošo, kā Latvijā.

Kādus ES ekonomikas attīstības scenārijus var izspēlēt ilgtermiņā?

Būs spēcīga noslāņošanās. Valstis, kurām būs spēcīgāka ekonomika, vairāk centīsies viena ar otru vienoties, ignorējot pārējās.

Pagaidām publiski izskan divi scenāriji - noslāņošanās jeb divu ātrumu Eiropa vai arī superkontinentāla un ceļā uz federāciju. Kāds ir jūsu viedoklis?

Kontrole un fiskālā disciplīna būtu ieteicamas, ja neprasītu ļoti daudz enerģijas, skaidrojot katrai nacionālajai valstij par suverenitātes principiem. Kontrolētu budžeta veidošanu varētu pieņemt, jo mēs jau šādā situācijā esam bijuši, problēmas tas neradītu arī Ziemeļvalstīm. Pārējās jomās tas būtu sarežģītāk.

Tad ticams ir scenārijs, ka Grieķiju varētu izmest no eirozonas laukā?

Agri vai vēlu veidosies noslāņošanās, partneru meklēšana. Sakārtotākās valstis varētu daudz kam piekrist, tajā pašā laikā atgrūžot vājākās valstis. Tas nav sliktākais variants, ja eirozona var atbrīvoties no valstīm, kas nav gatavas ievērot disciplīnu un var perspektīvā radīt problēmas, Vācija var saliedēt pārējo kodolu, tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs.

Kas uz visa šī fona notiks ar Latviju? Pagaidām neesam eirozonā, mums kādā brīdī būs jāsniedz oficiāls pieteikums.

Labi, ka pārmaiņas notiek, kamēr sarunas par izmaiņām ES ir procesā. Mūs sāks vērtēt 2013. gadā, uz to brīdi Latvijai jāsaprot, vai mēs tiecamies uz eirozonu. Taču neatkarīgi no šīs vēlmes mums ir jābūt atbilstošiem visiem nepieciešamajiem kritērijiem - tas ir vajadzīgs investīcijām, arī darbvietām.

Jums jāizvirza Finanšu un tirgus kapitāla komisijas (FKTK) vadītājs, taču nav signālu, ka kāds vēlētos ieņemt šo amatu, - kā to risināsiet?

Gribētu redzēt pēctecību, amatā būtu jābūt kādam no FKTK padomes. Saprotu viņu nevēlēšanos, taču kandidatūras ir jāatrod un pēc iespējas ātrāk. Pieļauju, ka ir zināmas bažas par to, kas notiks finanšu tirgos un banku sektorā, taču jāsaprot - ja arī notiek kādas lielas globālas pārbīdes, FKTK vadītājs tās nobremzēt nevarēs. Galvenais, lai esošās uzraudzības ietvaros viss tiktu kontrolēts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?