Lielā mērā Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas kopienas 17 dalībvalstu kopējā ekonomika noturējusies virs ūdens, pateicoties Vācijai, kuras ekonomika gada pirmajā ceturksnī augusi par pārsteidzošiem 0,5%. Pērn pēdējos trīs mēnešos Vācijas iekšzemes kopprodukts (IK) samazinājās par 0,2%. Vācijas statistikas dienests Destatis apgalvo, ka valsts ekonomikas izaugsmi veicinājis eksporta kāpums un iekšzemes patēriņa pieaugums.
Diemžēl tikpat labi neklājas pārējām lielākajām eirozonas ekonomikām. Francijas ekonomika šīgada pirmajā ceturksnī ir stagnējusi, bet Itālijas IK samazinājās par 0,8% un, visticamāk, lejupejošā līkne turpināsies. Arī Spānijas ekonomika turpina nīkuļot, jo jau otro ceturksni pēc kārtas tās ekonomika samazinājās par 0,3%.
Eksperti domā, ka eirozonas ekonomikas rādītāji par gada otro ceturksni nebūs iepriecinoši, jo tā saucamās perifērijas ekonomikas (Grieķija, Īrija, Portugāle) turpināšot sarukt, bet Vācijas eksports svārstīsies, tādēļ par izaugsmi nevarot būt ne runas. Daži jau tagad prognozē, ka eirozonas ekonomika varētu samazināties par 0,3%.