Tā veidotājam obligāti nav jābūt pašām reģionālajām televīzijām, un tas raisa dažu nozares pārstāvju bažas, kas būs kanāla veidotājs un vai reģionālās televīzijas netiks pakļautas vienam saimniekam.
Reģionālās televīzijas līdz šim strādājušas ar saviem raidītājiem un maksājušas tikai par to tehnisko uzturēšanu, tāpēc digitālā apraide to izmaksas sadārdzina pat desmitiem un simtiem reižu atkarībā no programmu apraides laika, skaidro Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdis Jānis Galviņš. Skrundas televīzijas žurnāliste Ieva Benefelde stāsta, ka televīzijai par apraidi būtu jāmaksā ap 1000 latu mēnesī, kas viņiem ir ļoti liela nauda. Ja risinājums netiks rasts, digitalizācija būšot reģionālo televīziju nāve. Informācija par vietējām aktualitātēm līdz iedzīvotājiem var nenonākt, jo nacionālie televīziju kanāli mēģinot pārkāpt pāri Rīgas robežām, «bet ir ļoti daudz vietu Latvijā, kur viņi kāju nav spēruši», saka I. Benefelde.
NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins reģionālajām televīzijām otrdien iezīmēja divus nākotnes ceļus. Tās var turpināt raidīt katra pati par sevi vai apvienot spēkus kopīgā reģionālo ziņu kanālā. Tā izveidei un apraidei vajadzētu ap 240 tūkstošiem latu, lēš Ā. Kleckins, pieļaujot, ka vismaz daļu būtu jāsedz valstij. «Tās summas nav milzīgi lielas,» atzīst satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kurš pieļauj, ka finansējumu, lai segtu kaut pusi vai ceturtdaļu no šīs summas, valsts varētu rast. Tehniski esot iespējams, ka šāda kanāla saturs būtu pietuvināts reģionu iedzīvotājiem - piemēram, vidzemnieki visvairāk skatītajā laikā vakaros redzētu Vidzemes reģiona ziņas, kurzemnieki - Kurzemes reģiona ziņas.
Reģionālās televīzijas kopumā ieceri vērtē pozitīvi, jo tas palīdzētu sadalīt apraides izmaksas, piesaistīt reklāmdevējus, turklāt krietni palielinātu kanālu auditoriju, jo daudzas mazās TV raida tikai 10-15 kilometru rādiusā. Taču aktuāls jautājums ir, kas būs kanāla veidotājs. Tuvākajā laikā NRTP plāno izsludināt konkursu, taču, kā norāda Ā. Kleckins, pretendēt varēs gan reģionāļi, gan jebkurš cits interesents.
Televīzijas jau paguvušas sadalīties vismaz divos flangos, liecina Dienas novērotais. Konkursā grasās piedalīties Reģionālo televīziju asociācija, kas, pēc J. Galviņa teiktā, ietver aptuveni pusi reģionālo televīziju. Taču viņam ir bažas, ka konkursā var uzvarēt cits pretendents, tas tām varot būt nāves spriedums. Gatavību piedalīties konkursā Dienai pauž A. Ēķis, gan norādot, ka nepiedalīsies LNT, bet viņš meklēšot «ciešāku sadarbību» ar Latvijas Ziņu kanālu (LZK), ko jau tagad saista ar A. Ēķi. Jautāts, kādu vietu šajā kanālā ieņemtu pašreizējās reģionālās televīzijas, A. Ēķis atbild: «Pašu centrālo. Tām jābūt neatkarīgām, jāpieder lokāliem patriotiem.» LZK galvenais redaktors Andrejs Filipovs neslēpj, ka kanāls ir ieinteresēts šajā projektā, tam esot aptuveni divu gadu sadarbība ar reģionālajām televīzijām, tāpēc arī LZK ir atbalstītāji, kas veido otro televīziju flangu. Pret A. Ēķa un LZK ieceri skeptisks ir J. Galviņš, kurš norāda, ka tas viņam izskatās pēc mēģinājuma visas vietējās un reģionālās televīzijas nodot viena saimnieka kontrolē.