Pirmkārt, es uzskatu, ka ir jānodrošina valsts ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, jāpaaugstina valsts konkurētspēja. Tuvākajiem četriem gadiem mēs esam nosprauduši mērķi paaugstināt Latvijas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā par 28 pozīcijām. Mērķis ir caur ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi nodrošināt arī labklājības pieaugumu. Latviju pēc desmit gadiem mēs vēl arvien redzam kā ES un NATO dalībvalsti.
Ar ko Latvija pelnīs pēc desmit gadiem?
Pēc desmit gadiem Latvija daudz lielākā mērā nekā patlaban pelnīs ar rūpniecisko ražošanu un eksportu. Stratēģijas pamatā ir iepriekšējās ekonomikas struktūras maiņa - no ekonomikas, kas treknajos gados balstījās uz kredītiem, iekšzemes patēriņu un nekustamo īpašumu darījumiem uz ekonomiku, kas balstās uz ražošanu un eksportu. Esam jau pārdalījuši ES struktūrfondu līdzekļus, ieviesuši eksporta kredītu garantiju sistēmu. Pirmie rezultāti šajā jomā jau ir redzami - pirmajā pusgadā rūpniecības pieaugums ir 10%, eksporta pieaugums - 23%.
Tomēr tas ir pieaugums pret ļoti zemu bāzi.
Jā, mēs faktiski atgriežamies pirmskrīzes līmenī, bet šis process, protams, ir jāturpina.
Jūsu ekonomiskā programma paredz 20% lielu iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumu četru gadu laikā, taču ļoti straujš IK pieaugums reti balstās uz rūpnieciskās ražošanas pieaugumu. Kā jūs redzat iespēju nodrošināt tik strauju IK pieaugumu?
Jūs jau paši daļēji atbildējāt, pieminot zemo bāzi. Pašlaik mēs sākam atkopties no ekonomikas krituma, kurš divu gadu laikā sasniedza gandrīz 25%. Līdz ar to šis 20% IK kāpums nekādā gadījumā nebūtu uzskatāms par pārmērīgu, nepamatotu. Mēs nedzīvojam pārkarsētas ekonomikas apstākļos, kad varētu teikt, ka nav nekāda pamata cerēt uz šādu ekonomikas izaugsmes tempu saglabāšanos. Pašreiz ir ekonomikā neizmantots potenciāls.
Tātad runa ir par dabisku ekonomikas izaugsmi, kas netiek mākslīgi stimulēta?
Tas, ko mēs cenšamies stimulēt, ir jau pieminētā ekonomikas struktūras maiņa. No trim miljardiem latu, ko mēs tuvāko gadu laikā varēsim investēt ekonomikas attīstībā, lielākā daļa ir ES līdzekļi. Jau tagad esam īstenojuši vairākas sekmīgas ES fondu programmas, valstī ir radītas jaunas rūpnīcas, kas jau ražo un eksportē.
Nodarbinātības pieaugums galvenokārt balstīsies uz rūpnieciskās ražošanas pieaugumu vai tiek plānoti arī kādi papildu instrumenti?
Pamatā tas notiks caur rūpniecības pieaugumu, turklāt te veidosies arī sinerģijas efekti. Ja mums attīstās rūpniecība, ap šo rūpniecību attīstīsies arī mazāki uzņēmumi pakalpojumu nozarē un tamlīdzīgi. Tieši tāpēc esam ieviesuši arī mikrouzņēmumu atbalsta programmu, lai atbalstītu ne tikai lielos investīciju projektus, bet stimulētu arī iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti.
2009. gada vasarā pēc pašvaldību vēlēšanām budžeta konsolidācijas vārdā tika samazinātas pensijas, to aktīvi atgādina arī jūsu politiskie oponenti. Kādēļ tagad cilvēkiem vajadzētu jums ticēt, ka pensijas vairs netiks samazinātas?
Toreiz, pagājušajā vasarā, ar aizdevējiem vēl nebija panākta vienošanās par konsolidācijas apjomu un no tā izrietošajiem pasākumiem. Taču par šiem pasākumiem vienošanās tika panākta ļoti plaša - to atbalstīja visas koalīcijas partijas, nevalstiskais sektors, arī Latvijas Pensionāru federācija. Šī vienošanās ļāva nodrošināt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu un izvairīties no krietni negatīvāka scenārija, tajā skaitā krietni negatīvākām sociālajām sekām.
Pašlaik mums ir provizoriski zināms konsolidācijas apjoms, par kuru ir runa - tie ir 350-390 miljoni latu. Attiecībā uz sociālo budžetu ir sagatavoti Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Šie priekšlikumi nesatur neko saistītu ar pensiju samazināšanu. Paredzamais fiskālais efekts no šo priekšlikumu īstenošanas nākamā gada budžetā ir neliels - ap 11 miljoniem latu, tieši tāpēc ir sagatavots šis papildu priekšlikums par iemaksu samazināšanu 2. līmeņa pensiju plānos. To mēs paredzam kā īstermiņa pasākumu uz 2011. un 2012. gadu.
Kādi nodokļi nākamgad varētu tikt paaugstināti?
Finanšu ministrija pie šī jautājuma strādā. Pamatā ir runa par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātajām likmēm un nekustamā īpašuma nodokli.
Tas ir Finanšu ministrijas vai Vienotības piedāvājums?
Kad mums būs gala konsolidācijas apjoms, mēs arī varēsim skatīties, kādi pasākumi tiks ieviesti. Provizoriski tie ir patēriņa un īpašuma nodokļi. Par samazinātajām PVN likmēm ir saņemti nozaru iebildumi. Katra nozare aktīvi lobē, lai šajā nozarē tiktu saglabātas samazinātās PVN likmes. Mēs uzdevām Finanšu ministrijai sagatavot iespējamos alternatīvos risinājumus, kas paredzētu atteikšanos no PVN samazināto likmju atcelšanas.
Bet kāda ir Vienotības pozīcija?
Vienotības pozīcija ir, ka mums ir jāturpina starptautiskā aizdevuma programma un jānodrošina budžeta deficīta samazināšana līdz 6% IK. Provizoriskais konsolidācijas apjoms varētu tikt nodrošināts par vienu trešdaļu uz nodokļu pasākumiem un divām trešdaļām uz izdevumu samazināšanas rēķina.
Būsim godīgi - Vienotības piedāvājums ir ļoti cieši saistīts ar valdības piedāvājumu. Ēnu ekonomikas samazināšana, investīciju piesaiste, valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošana - tas viss var mazināt nepieciešamību pēc fiskālās konsolidācijas, bet šādus pasākumus mēs budžetā varam iekļaut tikai tajā brīdī, kad jau redzam reālo fiskālo efektu.
Jūsu politiskie konkurenti braši sola pārskatīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai ir kādas lietas, ko jūs vēlētos pārskatīt attiecībās ar aizdevējiem?
Jau stājoties premjera amatā, mans uzstādījums bija, ka vienošanās ir jāpārskata. Pirmais uzdevums bija mainīt budžeta deficīta griestus - sākotnējā vienošanās paredzēja pagājušajā un šajā gadā 5% IK deficītu, nākamgad - 3%. Mēs panācām vienošanos par 8,5% IK deficītu šogad un 6% nākamgad, tātad - krietni pakāpeniskāku fiskālās konsolidācijas ceļu.
Protams, vienmēr ir nianses, ko var pārskatīt. Piemēram, daudz pieminēto publiskās-privātās partnerības jautājumu. Ja ir labi, nevis Dienvidu tilta tipa projekti, par to varētu runāt. Tas, kas ir jāpārskata un pie kā jau tiek strādāts, ir aizņēmuma saņemšanas grafiks. Ir jāatver jautājums par šo finanšu sektora stabilizācijas rezervi, ko, manuprāt, varētu samazināt.
Vai redzat iespēju vienoties par kādas aizdevuma daļas novirzīšanu ekonomikas sildīšanai?
Par aizdevuma novirzīšanu ekonomikas sildīšanai runāja jau Slakteris un tika saņemta toreizējā Eiropas komisāra Almunijas vēstule, kurā ir skaidri norādīti šī starptautiskā aizdevuma izlietojuma mērķi. Tajā pašā laikā fakts, ka mums ir iespēja par saprātīgām likmēm nofinansēt budžeta deficītu, stimulē ekonomikas attīstību. Ja mums budžets būtu jāgriež vēl vairāk, tas ekonomikai nāktu tikai par sliktu.
Vai Vienotībā esošo partiju starpā nav strīdu, piemēram, jautājumā par sadarbību ar Saskaņas centru (SC)?
Atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām esošajai koalīcijai nākamajā Saeimā varētu būt vairākums. Tas, mūsuprāt, ir optimālais koalīcijas modelis - Vienotība kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Visu Latvijai!/TB/LNNK.
Attiecībā uz ZZS, protams, ir jautājumi, kuros mums ir domstarpības. Kā piemēru varu minēt Maizīša balsojumu, kur mums bija diametrāli pretēji viedokļi. Taču jautājumos, kur mums ar ZZS nesaskan viedokļi, ZZS domubiedrus bez problēmām atrod Par labu Latviju (PLL) un SC, vismaz šajā Saeimā.
Kāda varētu būt valdošā koalīcija, ja esošajai koalīcijai tomēr neizdosies iegūt vairākumu 10. Saeimā?
Ja runājam par pašreizējiem koalīcijas partneriem, tad gan ZZS, gan tēvzemieši ir pauduši gatavību strādāt arī turpmāk Vienotības vadītajā valdībā. No šī viedokļa problēmu nav. Bet, protams, gala rezultātu noteiks Saeimas vēlēšanas un jaunievēlētais Saeimas sastāvs, tādēļ mēs neizslēdzam arī citus koalīcijas modeļus.
Un kas notiek gadījumā, ja jums jāizlemj - ņemt koalīcijā PLL vai SC?
Tā būtu sarežģīta izvēle. Šķēles kunga pirmais darbs pēc atgriešanās politikā bija aizbēgšana no valdības. Arī Šlesera kungam mēs piedāvājām nākt valdībā, viņš ilgi domāja, bet atteicās. Viņi paši nav izrādījuši vēlmi strādāt valdībā.
Par SC, protams, arī ir jautājumi. Par Rietumu izvēli, par Latvijas tālāku integrāciju ES un NATO, par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, par esošo naturalizācijas un integrācijas procesu turpināšanu, nevis pilsonības nulles variantu... Ir virkne jautājumu, kas ir jāizrunā, bet ir skaidrs, ka neesam gatavi strādāt ne SC, ne Šlesera vadītā valdībā.