Uzteicot FM ierosinājumu paaugstināt minimālo algu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, Dienas uzrunātie ekonomisti vienlaikus ir kritiski pret vēlmi paaugstināt PVN pamatlikmi, ko nevajadzētu darīt. Krasāk, viņuprāt, būtu jāceļ samazinātā PVN likme, to pat izlīdzinot ar pamatlikmi, kā arī vairāk jāaudzē NĪN un dramatiskāk jāmazina tēriņi valsts sektorā.
Solis pareizā virzienā
Lai Latvijas budžeta deficīts nākamgad nepārsniegtu 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās 2011. gada budžetu konsolidēt (palielināt ieņēmumus, samazināt izdevumus) par 280 miljoniem latu. No tiem 106,6 miljonus latu, pēc FM sniegtās informācijas, iecerēts gūt, stabilizējot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus. Ietaupījumu nodrošinātu iemaksu likmes samazināšana pensiju 2. līmenī, IIN un sociālā nodokļa proporcijas maiņa, kā arī ģimenes valsts pabalsta maksāšana vien trūcīgajām ģimenēm ar bērniem. Iecere paaugstināt minimālo mēnešalgu, arī IIN atvieglojumus, pēc FM domām, padarītu IIN progresīvāku un sociāli atbildīgāku, jo lielāku samazinājumu sajustu strādājošie bez apgādājamajiem ar algu virs 1000 latiem mēnesī. Savukārt cilvēki ar diviem apgādājamiem un mēnešalgu, ne lielāku par 300 latiem, saņemtu par trim latiem vairāk nekā ar patlaban spēkā esošo nodokļu politiku. Paaugstinātais atvieglojumu slieksnis labi situētām ģimenēm daļēji kompensētu ģimenes valsts pabalstu, piebilst FM. Ekonomists Ģirts Rungainis Dienai sacīja, ka minimālās algas un arī IIN atvieglojumu celšana būtu solis pareizajā virzienā, taču šai pretimnākšanai sociālā taisnīguma vārdā, viņaprāt, vajadzētu būt vēl lielākai. Ģ. Rungainis arī uzskata, ka iemaksu samazināšanu pensiju 2. līmenī, ņemot vērā, ka šim solim nav nekāda ietekme uz inflāciju, varēja pietaupīt 2012. gadā gaidāmajai budžeta konsolidācijai. Tā, pēc FM pašreizējām aplēsēm, būs jāveic 310 miljonu latu apmērā, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no IK.
NĪN jāceļ straujāk
No ieņēmumu palielināšanas nākamgad iecerēts gūt 121,6 miljonus latu. Vairāk nekā pusi dotu PVN pamatlikmes paaugstināšana līdz 22% un samazinātās likmes celšana līdz 12%. Turklāt paredzēts, ka elektrībai no nākamā gada piemēros PVN pamatlikmi, nevis samazināto kā līdz šim. FM norāda, ka paaugstināto PVN slogu varētu īstenot vien nākamgad, jo tas radītu spiedienu uz inflāciju, kas 2012. gadā nebūtu pieļaujams. Latvijas Krājbankas ekonomiste Olga Ertuganova Dienai norādīja, ka PVN likmju palielinājums ir viens no tiem pasākumiem, kas tiek vērtēts pretrunīgi. No vienas puses, PVN īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir tik liels, ka, palielinot likmi vien par vienu procentpunktu un daļēji paaugstinot samazināto PVN likmei, teorētiski var iegūt vairāk nekā 20% no vajadzīgās konsolidācijas 2011. gadam. Taču jāņem vērā arī otra puse - PVN ir viens no tiem nodokļiem, no kā ir salīdzinoši viegli izvairīties, un tā sloga paaugstināšana var ne tikai kļūt par budžeta ieņēmumu palielinājumu, bet arī nest līdzi ēnu ekonomikas pieaugumu, norāda O. Ertuganova. «Attiecībā uz PVN prioritātei vajadzētu būt samazināto likmju atcelšanai vai vismaz būtiskākai paaugstināšanai, teiksim, līdz 15%, pirms aiztiek PVN pamatlikmi,» uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņš un arī Ģ. Rungainis norāda, ka samazinātās PVN likmes ir netieša subsīdija konkrētajām nozarēm, no kā labumu gūst visi, ne tikai cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Pēc ekonomistu domām, PVN likme būtu jāizlīdzina, paredzot kompensācijas mehānismus maznodrošinātajiem. Pat ar šo kompensācijas mehānismu, ko varētu īstenot pašvaldības, ietekme uz budžetu būtu pozitīva, uzskata A. Strazds. Pretstatā PVN no NĪN samaksas ir grūti izvairīties, un šo nodokli, pēc ekonomistu domām, nākamgad vajadzētu paaugstināt daudz vairāk un «agresīvāk», nekā iecerēts. Saskaņā ar pašreizējo FM piedāvājumu NĪN rosināts paaugstināt nedaudz, nākamgad likmes divkāršojot, bet 2012. gadā piedāvājot konceptuāli jaunu risinājumu.
Tēriņi jāmazina vairāk
Mazinot izdevumus, FM 2011. gada budžetā plānojusi gūt 51,8 miljonus latu. Šī summa, pēc ekonomistu domām, ir pārāk maza, un tēriņi nākamgad būtu jāmazina daudz vairāk. «Pagaidām galvenokārt ir izteikti priekšlikumi par nodokļu izmaiņām, pabalstu un pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu, toties gandrīz nav izskanējuši tādi, kas būtu īstenojami valsts pārvaldē, izglītības un veselības jomā,» vērtē Latvijas Krājbankas ekonomiste, piebilstot: lai būtiski nezustu motivācija maksāt nodokļus, kā arī lai neiznīcinātu pirmos zaļus asnus Latvijas ekonomikā, ir svarīgi parādīt iedzīvotājiem, ka pirmām kārtam tiek veikta valsts funkciju un pakalpojumu, nevis nodokļu un pabalstu optimizācija.