Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Ekonomistu paaudžu maiņa. Pa rtijas vietā - banka

Lai gan iedzīvotāju attieksme pret ekonomikas analītiķu izteiktajiem Latvijas attīstības scenārijiem vērtējama kā nemainīgi skeptiska, laiku pa laikam, it īpaši strauju pārmaiņu brīžos, sabiedrība ekonomisko procesu pētniekos ieklausās. Pēdējo desmit gadu laikā mainījusies publiski redzamo ekonomikas analītiķu paaudze, no skatuves noejot pirms gadiem 10-20 plaši pazīstamiem ekonomistiem, kuri pēc neatkarības atjaunošanas bija saistīti ar politiku un valsts pārvaldi, un viņu vietā nākot jaunām personībām.

Analizējot ekonomikas analītiķu profesionālo darbību, secināms, ka XX gadsimta 90. gados un tūkstošgades mijā redzamākie pētnieki bija pietuvināti politisko partiju videi, savukārt šobrīd vairākiem, par viedokļa līderiem kļuvušiem ekonomistiem algu maksā Latvijā ienākušās Ziemeļvalstu bankas. Banku ekonomisti strikti apgalvo, ka savu viedokli var paust brīvi un neatkarīgi, bet to gan apšauba ekonomistu «vecā gvarde». Visi analītiķi lielā vienprātībā pauž, ka būtu labi, ja finanšu resursus publiski izteikties gatavu ekonomikas pētnieku algošanai atvēlētu gan valsts, gan ražošanas uzņēmumi, gan neatkarīgas organizācijas.

Diena aptaujāja četrus spilgtus ekonomistus no laikiem, kad aktualitātes bija banku stabilitāte un Latvijas virzība uz ES, un četrus šodien plaši atpazīstamus ekspertus. Viens no viņiem - Ģirts Rungainis - ar savu asredzīgo viedokli bijis pazīstams gan tolaik, gan tagad.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Uldis Osis

Ekonomists, konsultēšanas firmas Konsorts un vairāku citu uzņēmumu veidotājs. Bijis politiķis, viens no Latvijas ceļa dibinātājiem. 90. gadu pirmajā pusē - finanšu ministrs.
«Kredīti izplatījās, un tikpat lavīnveidīgi mātesbankas aizvietoja aizdotos kredītus ar jauniem. Mūsu priekšrocība pārvērtusies mūsu nelaimē.» Diena, 23.12.2008.
«Precīzus skaitļus, piemēram, iekšzemes kopproduktu, prognozēt ir ļoti grūti, bet jāprot pareizi prognozēt procesu virzību. Ekonomiskās krīzes atnākšanu un notikumu attīstību prognozēju pareizi. Šobrīd cilvēki bieži jautā, kas gaidāms konkrētā uzņēmējdarbības nozarē.»

Ojārs Kehris

Ekonomists, viens no Ekonomistu apvienības 2010 dibinātājiem un līderiem. Darbojies politikā, piedalījies Latvijas ceļa veidošanā. 90. gadu pirmajā pusē - ekonomikas ministrs.
«Ja budžets tiek veidots pilnīgi pēc jaunas shēmas, būtu svarīgi, lai tā tiek izveidota vēl pirms vecās salaušanas.» Diena, 15.07.2003.
«Latvijas attīstība bijusi tāda, kā prognozēju. Ir lietas, ko nevarēja paredzēt, piemēram, ka ne īpaši veiksmīgi tiks risinātas ar Banku Baltija un Parex saistītās problēmas. Šobrīd ekonomikā pastāv nopietnas analīzes trūkums. Valdībai būtu jāpiešķir finansējums neatkarīga ekonomikas pētniecības centra veidošanai.»

Andris Strazds

Nordea bankas vecākais ekonomists, ieguvis bakalaura un maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA). Ilggadējs REA mācībspēks.
«Galvenā līdzība starp 1998. gadu un šodienu ir tā, ka uzņēmēji ir nosacīti iemidzināti. Tikai pašlaik atkarību no Krievijas tirgus ir nomainījusi atkarība no iekšzemes pieprasījuma, kuru savukārt pamatā balsta ārzemju kredīti,» Diena, 19.09.2007.
«Nekustamo īpašumu cenu burbuļa plīšanu prognozēju samērā precīzi, bet prognoze netika nopietni uztverta. Ņemot vērā bēdīgo pieredzi, kas tika gūta 2008.-2009. gadā, uzņēmēji šobrīd vairāk ieklausās ekonomistu prognozēs nekā labajos gados. Pasaules mērogā globālajiem uzņēmumiem ir savi ekonomikas analītiķi. Latvijā ir maz uzņēmumu, kas būtu lieli globālā izpratnē, lielākā daļa uzņēmumu ir pārāk niecīgi, lai uzturētu ekonomikas analītiķu komandu.»

Pēteris Strautiņš

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts, ieguvis politikas zinātņu bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātē, Master of Business Administration grādu Rīgas Biznesa skolā.
«Daudzas ģimenes iztērē visu, ko nopelna, taču citas strauji palielina uzkrājumus, taču, netērējot naudu, mēs atņemam citiem darbavietas un valstij nodokļus.» Diena.lv, 09.03.2010.
«Nekustamo īpašumu cenu kritumu paredzēju jau 2006. gadā, bet toreiz manī neviens neklausījās. Prognozēju to, ka plīsīs nekustamo īpašumu cenu burbulis, bet ne to, ka tas notiks vienlaikus ar pēdējo 60 gadu laikā lielāko globālo finanšu krīzi. Ekonomikas analītiķa uzdevums ir spēt saskatīt pārmaiņas. Ļoti nepieciešama ir arī ne tikai izpratne par ekonomiku, bet arī izpratne par politiskajiem procesiem. Turklāt jāseko tam, kas notiek dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, pat uzņēmumos.»

Mārtiņš Kazāks

Swedbank galvenais ekonomists, ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, maģistra un doktora grādu ekonomikā Londonas Universitātē, saņēmis Kembridžas Universitātes diplomu ekonomikā.
«Latvijas eksports kritumu var piedzīvot tad, ja ES spēcīgajās valstīs iestāsies ilgtermiņa recesija. Piemēram, situāciju Grieķijā var salīdzināt ar nodzītu zirgu.» Diena.lv, 31.07.2012.
«Man ir pienākums teikt, ko es pats domāju, būt neatkarīgam. Cits jautājums, vai manī ieklausās. Kad prognozēju, ka nekustamo īpašumu cenas kritīs, manī neieklausījās. Ekonomikas analīzi atšķirīgi uztver valsts politikas veidotāji, uzņēmēji un iedzīvotāji, kuri ir darba ņēmēji. Būtu Latvijas ekonomika lielāka, būtu vairāk uzņēmumu asociāciju, kuru ekonomisti arī paustu analītisku viedokli par ekonomiku.»

Jānis Ošlejs

Ekonomikas analītiķis, uzņēmējs, viens no SIA Primekss īpašniekiem un vadītājs.
«Latvijas Bankas politika ir nepareiza, jo galvenais mērķis ir tikai un vienīgi pievienošanās eirozonai, nerēķinoties ne ar kādām citām blakus parādībām. Ja šajā nolūkā jāsamazina ekonomika, tad Latvijas Bankai tas šķiet pietiekams upuris, kuru tā arī sekmīgi īsteno.» Diena.lv, 24.11.2011.
«Daudzi uzņēmumu vadītāji veic ekonomikas analīzi, tikai viņi to nepauž publiski. Precīzi prognozēju apjomu, par kādu Latvijas ekonomika kritīsies krīzes gados. Savukārt precīzi neparedzēju, ka ekonomika šī gada laikā augs tik strauji. Bet es nezināju, ka Latvijā ienāks Krievijas investoru nauda, investoriem bēgot no ekonomisko problēmu skartajām eirozonas valstīm Dienvideiropā. Patlaban prognozēju, ka tuvākā gada laikā Latvijas ekonomika stabilizēsies.»

Raita Karnīte

Bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore, Ekonomikas prognožu centra izveidotāja un valdes locekle. 2002. gadā parakstījusi paziņojumu par Latvijas Brīvības partijas veidošanu.
«Situācija ES valstīs, kas pāriet uz eiro, ir līdzīga laikam, kad notika pāreja no Latvijas rubļa uz latu. Nekas traģisks taču tas nebija.» Diena, 05.01.2002.
«Reti izsaku prognozes publiski, jo man psiholoģiski smagi bija paciest agresīvos interneta komentārus. Sabiedrībai uz ekonomikas prognozēm ir dīvaina reakcija: pozitīvo informāciju pieņem, negatīvo nepieņem, bet, ja nebrīdina par situācijas pasliktināšanos, tad pēc tam pārmet, ka nesaņēma brīdinājumu. Pareizi prognozēju ekonomisko krīzi, neparedzēju, ka ar Parex notiks tā, kā notika, bet tieši tas krīzi padziļināja. Labam ekonomikas ekspertam jābūt neatkarīgam!»

Kazimirs Šļakota

XX gadsimta 90. gados bijis meža ministrs un valsts meža ministrs, pēc tam sācis darbu Latvijas Unibankā, vēlāk - Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants.
«Ar hipotekāro kreditēšanu saistās liels risks, jo visai grūti ir noteikt katra klienta finansiālo stabilitāti, spēju kredītu atdot.» Diena, 13.11.1999.
«Latvijas ekonomikai problēmas radījuši spekulatīvie darījumi un ienākumi no tiem, jo šo ienākumu pamatā nav ne algots darbs, ne ražošana, tikai ātri darījumi, kas nerada vērtības. Protams, ekonomikas analītiķi jau var izteikt labas prognozes, kā vajadzētu rīkoties, bet skaudība un alkatība ir cilvēku dabā, to neviens analītiķis nevar mainīt.»

Ģirts Rungainis

Investīciju baņķieris un ekonomikas eksperts. Bijis vairāku banku vadītājs, koordinējis nozīmīgus uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumus, kā arī investoru piesaistes procesus. Bijis arī Latvijas Ministru prezidenta padomnieks 1999. gadā.
«Ilgtermiņā valsts, kas monotoni turpina zaudēt 1,2% iedzīvotāju gadā, nevar cerēt uz ekonomikas attīstību, jo atrodamies nepārtrauktā sabrukuma periodā. Šobrīd mēs turpinām drāzties sienā, un tā siena visu laiku tuvojas.» Dienas rīts, 03.07.2012.
«Svarīgākais, lai par ekonomiku būtu daudzveidīgs nodokļu spektrs. Pazīstot banku ekonomistus, nepieļauju domu, ka viņi varētu melot. Bet, tā kā viņi ēd bankas maizi, pieļauju, ka viņi izvairās no izteikumiem, kas bankai būtu neizdevīgi. Tas viss Latvijā valdošās nabadzības dēļ! Normālā valstī jābūt valsts finansētam ekonomikas institūtam, kura pētniekiem būtu prestižs. Mums Latvijā ir strukturāli vāja ekonomika, jo ir slikta demogrāfiskā situācija, turklāt ne tikai tāpēc, ka dzimst maz bērnu, bet tāpēc, ka no Latvijas izbraukuši daudzi cilvēki darbaspējīgā vecumā. Aizvien mazākam skaitam darbaspējīgo iedzīvotāju jāuztur aizvien lielāks skaits cilvēku, kuri nestrādā. Turklāt Latvijā ir novājināta infrastruktūra, ierobežota ražošanas attīstība. Lai stiprinātu ekonomiku, jāuzlabo ražošana un infrastruktūra, jānodrošina augstāka darba apmaksa, bet, lai varētu maksāt lielākas algas, jāuzlabo darba ražīgums, kas panākams, paaugstinot tikai strādājošo kvalifikāciju.»

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?