Ekonomistu paaudžu maiņa. Pa rtijas vietā - banka

Ekonomists, konsultēšanas firmas Konsorts un vairāku citu uzņēmumu veidotājs. Bijis politiķis, viens no Latvijas ceļa dibinātājiem. 90. gadu pirmajā pusē - finanšu ministrs.
«Kredīti izplatījās, un tikpat lavīnveidīgi mātesbankas aizvietoja aizdotos kredītus ar jauniem. Mūsu priekšrocība pārvērtusies mūsu nelaimē.» Diena, 23.12.2008.
«Precīzus skaitļus, piemēram, iekšzemes kopproduktu, prognozēt ir ļoti grūti, bet jāprot pareizi prognozēt procesu virzību. Ekonomiskās krīzes atnākšanu un notikumu attīstību prognozēju pareizi. Šobrīd cilvēki bieži jautā, kas gaidāms konkrētā uzņēmējdarbības nozarē.»

Ekonomists, viens no Ekonomistu apvienības 2010 dibinātājiem un līderiem. Darbojies politikā, piedalījies Latvijas ceļa veidošanā. 90. gadu pirmajā pusē - ekonomikas ministrs.
«Ja budžets tiek veidots pilnīgi pēc jaunas shēmas, būtu svarīgi, lai tā tiek izveidota vēl pirms vecās salaušanas.» Diena, 15.07.2003.
«Latvijas attīstība bijusi tāda, kā prognozēju. Ir lietas, ko nevarēja paredzēt, piemēram, ka ne īpaši veiksmīgi tiks risinātas ar Banku Baltija un Parex saistītās problēmas. Šobrīd ekonomikā pastāv nopietnas analīzes trūkums. Valdībai būtu jāpiešķir finansējums neatkarīga ekonomikas pētniecības centra veidošanai.»

Nordea bankas vecākais ekonomists, ieguvis bakalaura un maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA). Ilggadējs REA mācībspēks.
«Galvenā līdzība starp 1998. gadu un šodienu ir tā, ka uzņēmēji ir nosacīti iemidzināti. Tikai pašlaik atkarību no Krievijas tirgus ir nomainījusi atkarība no iekšzemes pieprasījuma, kuru savukārt pamatā balsta ārzemju kredīti,» Diena, 19.09.2007.
«Nekustamo īpašumu cenu burbuļa plīšanu prognozēju samērā precīzi, bet prognoze netika nopietni uztverta. Ņemot vērā bēdīgo pieredzi, kas tika gūta 2008.-2009. gadā, uzņēmēji šobrīd vairāk ieklausās ekonomistu prognozēs nekā labajos gados. Pasaules mērogā globālajiem uzņēmumiem ir savi ekonomikas analītiķi. Latvijā ir maz uzņēmumu, kas būtu lieli globālā izpratnē, lielākā daļa uzņēmumu ir pārāk niecīgi, lai uzturētu ekonomikas analītiķu komandu.»

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts, ieguvis politikas zinātņu bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātē, Master of Business Administration grādu Rīgas Biznesa skolā.
«Daudzas ģimenes iztērē visu, ko nopelna, taču citas strauji palielina uzkrājumus, taču, netērējot naudu, mēs atņemam citiem darbavietas un valstij nodokļus.» Diena.lv, 09.03.2010.
«Nekustamo īpašumu cenu kritumu paredzēju jau 2006. gadā, bet toreiz manī neviens neklausījās. Prognozēju to, ka plīsīs nekustamo īpašumu cenu burbulis, bet ne to, ka tas notiks vienlaikus ar pēdējo 60 gadu laikā lielāko globālo finanšu krīzi. Ekonomikas analītiķa uzdevums ir spēt saskatīt pārmaiņas. Ļoti nepieciešama ir arī ne tikai izpratne par ekonomiku, bet arī izpratne par politiskajiem procesiem. Turklāt jāseko tam, kas notiek dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, pat uzņēmumos.»

Swedbank galvenais ekonomists, ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, maģistra un doktora grādu ekonomikā Londonas Universitātē, saņēmis Kembridžas Universitātes diplomu ekonomikā.
«Latvijas eksports kritumu var piedzīvot tad, ja ES spēcīgajās valstīs iestāsies ilgtermiņa recesija. Piemēram, situāciju Grieķijā var salīdzināt ar nodzītu zirgu.» Diena.lv, 31.07.2012.
«Man ir pienākums teikt, ko es pats domāju, būt neatkarīgam. Cits jautājums, vai manī ieklausās. Kad prognozēju, ka nekustamo īpašumu cenas kritīs, manī neieklausījās. Ekonomikas analīzi atšķirīgi uztver valsts politikas veidotāji, uzņēmēji un iedzīvotāji, kuri ir darba ņēmēji. Būtu Latvijas ekonomika lielāka, būtu vairāk uzņēmumu asociāciju, kuru ekonomisti arī paustu analītisku viedokli par ekonomiku.»

Ekonomikas analītiķis, uzņēmējs, viens no SIA Primekss īpašniekiem un vadītājs.
«Latvijas Bankas politika ir nepareiza, jo galvenais mērķis ir tikai un vienīgi pievienošanās eirozonai, nerēķinoties ne ar kādām citām blakus parādībām. Ja šajā nolūkā jāsamazina ekonomika, tad Latvijas Bankai tas šķiet pietiekams upuris, kuru tā arī sekmīgi īsteno.» Diena.lv, 24.11.2011.
«Daudzi uzņēmumu vadītāji veic ekonomikas analīzi, tikai viņi to nepauž publiski. Precīzi prognozēju apjomu, par kādu Latvijas ekonomika kritīsies krīzes gados. Savukārt precīzi neparedzēju, ka ekonomika šī gada laikā augs tik strauji. Bet es nezināju, ka Latvijā ienāks Krievijas investoru nauda, investoriem bēgot no ekonomisko problēmu skartajām eirozonas valstīm Dienvideiropā. Patlaban prognozēju, ka tuvākā gada laikā Latvijas ekonomika stabilizēsies.»

Bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore, Ekonomikas prognožu centra izveidotāja un valdes locekle. 2002. gadā parakstījusi paziņojumu par Latvijas Brīvības partijas veidošanu.
«Situācija ES valstīs, kas pāriet uz eiro, ir līdzīga laikam, kad notika pāreja no Latvijas rubļa uz latu. Nekas traģisks taču tas nebija.» Diena, 05.01.2002.
«Reti izsaku prognozes publiski, jo man psiholoģiski smagi bija paciest agresīvos interneta komentārus. Sabiedrībai uz ekonomikas prognozēm ir dīvaina reakcija: pozitīvo informāciju pieņem, negatīvo nepieņem, bet, ja nebrīdina par situācijas pasliktināšanos, tad pēc tam pārmet, ka nesaņēma brīdinājumu. Pareizi prognozēju ekonomisko krīzi, neparedzēju, ka ar Parex notiks tā, kā notika, bet tieši tas krīzi padziļināja. Labam ekonomikas ekspertam jābūt neatkarīgam!»

XX gadsimta 90. gados bijis meža ministrs un valsts meža ministrs, pēc tam sācis darbu Latvijas Unibankā, vēlāk - Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants.
«Ar hipotekāro kreditēšanu saistās liels risks, jo visai grūti ir noteikt katra klienta finansiālo stabilitāti, spēju kredītu atdot.» Diena, 13.11.1999.
«Latvijas ekonomikai problēmas radījuši spekulatīvie darījumi un ienākumi no tiem, jo šo ienākumu pamatā nav ne algots darbs, ne ražošana, tikai ātri darījumi, kas nerada vērtības. Protams, ekonomikas analītiķi jau var izteikt labas prognozes, kā vajadzētu rīkoties, bet skaudība un alkatība ir cilvēku dabā, to neviens analītiķis nevar mainīt.»

Investīciju baņķieris un ekonomikas eksperts. Bijis vairāku banku vadītājs, koordinējis nozīmīgus uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumus, kā arī investoru piesaistes procesus. Bijis arī Latvijas Ministru prezidenta padomnieks 1999. gadā.
«Ilgtermiņā valsts, kas monotoni turpina zaudēt 1,2% iedzīvotāju gadā, nevar cerēt uz ekonomikas attīstību, jo atrodamies nepārtrauktā sabrukuma periodā. Šobrīd mēs turpinām drāzties sienā, un tā siena visu laiku tuvojas.» Dienas rīts, 03.07.2012.
«Svarīgākais, lai par ekonomiku būtu daudzveidīgs nodokļu spektrs. Pazīstot banku ekonomistus, nepieļauju domu, ka viņi varētu melot. Bet, tā kā viņi ēd bankas maizi, pieļauju, ka viņi izvairās no izteikumiem, kas bankai būtu neizdevīgi. Tas viss Latvijā valdošās nabadzības dēļ! Normālā valstī jābūt valsts finansētam ekonomikas institūtam, kura pētniekiem būtu prestižs. Mums Latvijā ir strukturāli vāja ekonomika, jo ir slikta demogrāfiskā situācija, turklāt ne tikai tāpēc, ka dzimst maz bērnu, bet tāpēc, ka no Latvijas izbraukuši daudzi cilvēki darbaspējīgā vecumā. Aizvien mazākam skaitam darbaspējīgo iedzīvotāju jāuztur aizvien lielāks skaits cilvēku, kuri nestrādā. Turklāt Latvijā ir novājināta infrastruktūra, ierobežota ražošanas attīstība. Lai stiprinātu ekonomiku, jāuzlabo ražošana un infrastruktūra, jānodrošina augstāka darba apmaksa, bet, lai varētu maksāt lielākas algas, jāuzlabo darba ražīgums, kas panākams, paaugstinot tikai strādājošo kvalifikāciju.»