Eksperimentālā jūrascūciņa, vārdā Kipra

Kipras glābšanas kopējās izmaksas tiek lēstas 23 miljardu eiro apmērā.
Starptautiskie aizdevēji plāno piešķirt kopumā 10 miljardus eiro - deviņus miljardus piešķirs ES, bet vienu - SVF. Pirmie trīs miljardi eiro tika pārskaitīti šīgada maija vidū, bet pēdējo maksājumu Kipra saņems līdz 2016. gada 1. ceturkšņa beigām. Daudzi eksperti pieļauj, ka valstij būs nepieciešama vēl papildu finanšu palīdzība.
Finanšu sektora vietā par ekonomikas dzinējspēku jākļūst
- sašķidrinātās dabasgāzes eksportam (mērķis ir panākt, ka Kipra kļūst par vienu no Eiropas mēroga centriem šajā jomā),
- tūrismam (industrijai šogad piešķirts 21 miljons eiro, lai subsidētu 6000 darbvietu),
- azartspēlēm (plānots atcelt likumu, kas Kiprā aizliedz azartspēles),
- lauksaimniecībai (iecere paredz nodot jaunajiem lauksaimniekiem apsaimniekošanai valsts un baznīcas īpašumā esošās zemes).
Līdz šīgada septembra beigām paredzēts sadalīt Bank of Cyprus divās daļās - finanšu pakalpojumu un nekustamo īpašumu apakšvienībās, un pēdējai tiks nodota arī lielākā daļa valstij piederošo nekustamo īpašumu.
Avoti: Reuters, Forbes