Trešdien, uzstājoties ASV Senāta banku komitejā, T.Geitners paziņoja, ka Baraka Obamas administrācija ir panākusi jūtamu progresu finanšu tirgus stabilizācijā un tādēļ ir pamats runāt par «dzīšanas procesu». Taču šī stabilitāte ir «trausla», tādēļ valdībai ir rūpīgi jāizvērtē, kam tērēt 123,7 miljardus dolāru, kas atlikuši no 700 miljardu lielā stimulu fonda. «Mums ir jāsaglabā ievērojami resursi un elastība, lai tiktu galā ar neparedzētiem izdevumiem,» teica T.Geitners.
To, ka ASV valdības lēmumi nesuši augļus, atzīst arī eksperti. Nobela prēmijas laureāts ekonomists Pols Krugmens seminārā Hošiminā ceturtdien teica, ka trīs soļi - procentu likmju samazinājums, Federālo rezervju (FED) lēmums iepirkt aktīvus un valdības stimulu pakete - mazinājuši krīzes smagumu un Amerikas ekonomikā gada beigās varētu atsākties neliels pieaugums. «Teju visi ekonomikas rādītāji liecina, ka brīvais kritiens ir beidzies un mēs esam nostabilizējušies,» teica P.Krugmens.
«Stāvoklis, bez šaubām, ir uzlabojies,» atzīst arī bijušais FED priekšsēdētājs Alans Grīnspens. Intervijā Bloomberg viņš prognozēja, ka gada 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts būs mīnus 1%, bet vēlākajos mēnešos atsāksies pieaugums. Tomēr A.Grīnspenu dara bažīgu «kapitāla caurumi» ASV bankās. Pēc viņa vārdiem, trūkstošā kapitāla apjoms ASV banku sistēmā ir «ļoti liels» un ir steidzami jāmeklē iespējas atrast šiem «caurumiem» finansējumu. Agrāk šomēnes ASV valdības veiktā kapitāla pietiekamības pārbaude lielākajās bankās atklāja, ka 10 finanšu institūcijām kopumā pietrūkst 75 miljardi dolāru. «Mēs joprojām atrodamies kraujas malā, un, ja šī [kapitāla] problēma netiek ātri atrisināta, ir pamats uztraukumam,» brīdināja A.Grīnspens.