Vai tiešām ēdam neveselīgāk? Un ko tieši ēdam? Vai lētāka pārtika nozīmē, ka tā ir neveselīgāka? Šos jautājumus uzdevām uztura ekspertiem un lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjiem.
Konservē un gatavo
Ivars Andiņš, Maxima Latvija preses sekretārs, stāsta - salīdzinājumā ar pērnā gada septembri cilvēki daudz vairāk pērk dārzeņus. Pieaudzis kartupeļu (par 27%), burkānu (par 18%), kāpostu (par 63%) pārdošanas apjoms. Ievērojami audzis gurķu (par 38%) pieprasījums. Rimi veikalos šosezon gurķi pārdoti par 19% vairāk nekā pērn, liecina aģentūras Leta informācija. I.Andiņš skaidro - šādi patērētāju pirkšanas paradumi liecina, ka cilvēki vairāk gatavo mājās un domā par uzkrājumiem ziemai. Par to liecinot arī sāls, etiķa, garšvielu un citu konservēšanas produktu pārdošanas apjomu pieaugums. Iedzīvotāji vairāk pērk rīsus, miltus, kefīru un pienu. Toties būtiski Maxima veikalos sarukusi jogurtu un biezpiena sieriņu, dārgo sieru pirkšana. Gaļas, zivju patēriņš saglabājies tāds kā agrāk, bet mainījies produktu sortiments, piemēram, tie, kas agrāk pirka tītara fileju, tagad izvēlas lētāko - vistas.
Arī dietoloģes Lolitas Neimanes prakse liecina, ka iedzīvotāji krīzē ēd veselīgāk - uzturā daudz vairāk patērē dārzeņus, bet mazāk ēd, piemēram, maizi, ko agrāk bieži vien ēda par daudz. Arvien mazāk cilvēku pusdieno kafejnīcās - tas nozīmē, ka ēdiens vairāk tiek gatavots mājās un tiek ņemts kārbiņā līdzi uz darbu.
Gatavo pats
Dietoloģe Lolita Neimane un uztura zinātnieks Zigurds Zariņš, vērtējot pētījuma datus, skaidro, ka lētāka pārtika ne vienmēr nozīmē, ka tā ir nekvalitatīva un uzturvielām nabadzīga. Ja ēdienkarte tiek veidota tā, ka organisms uzņem visas vajadzīgās uzturvielas, tā ir uzskatāma par veselīgu. Veselīgs ir viss, kas veselīgi audzēts un gatavots. Eksperti skaidro, ka bieži cilvēki grēko, piemēram, gaļas vietā izvēloties desu, kurā ir samērā maz uzturvielu. Nav ieteicams ēst sažuvušus dārzeņus un iebojājušos augļus, kas bieži vien ir lētāki, jo tajos ir mazāk vitamīnu un šķiedrvielu nekā nebojātos. Tajā pašā laikā, skaidro Z. Zariņš, bojāts dārzenis vai auglis liecina, ka tas nav apstrādāts ar ķimikālijām, tātad ir veselīgāks.
Pārtika ar vitamīniem
Unilever pētījums liecina, ka gandrīz puse respondentu dažreiz pērk produktus, kuriem papildus pievienoti vitamīni, minerālvielas un citas uzturvielas. Tās parasti papildus mēdz pievienot brokastu pārslām, pienam, margarīnam. Taču L.Neimane skaidro, ka daudz veselīgāk ir apēst svaigu augli, it sevišķi, ja tas ir sezonas auglis. Ja cilvēks grib vitamīnus papildus, labāk nopirkt vitamīnus aptiekā. Arī Z.Zariņš uzskata tāpat, tomēr piebilst, ka produkti, kas satur omega 3 taukskābes, ir ieteicami, ja cilvēks tās neuzņem ar zivīm.