Dienas aptaujātie juristi nedomā, ka šāds drošības līdzeklis būtu jāpiemēro biežāk, jo vispārināt un aizliegt apsūdzētos atbrīvot pirms sprieduma nolasīšanas būtu pretrunā ar cilvēktiesībām.
Pēdējā desmitgadē Latvijā bijuši vairāki skandalozi likumpārkāpēju pazušanas gadījumi, ko būtu varējusi novērst viņu apcietināšana. Arī vairākās patlaban vēl līdz gala spriedumam nenonākušās skaļās krimināllietās apsūdzēto atbrīvošana pret drošības naudu izraisījusi sabiedrības neizpratni. Tomēr juristi uzskata, ka tas galvenokārt skaidrojams nevis ar objektīviem apstākļiem, bet gan ar sabiedrības neizpratni par to, ar ko apcietinājums atšķiras no cietumsoda.
«Pie mums ir saglabājusies padomju laiku domāšana - nu, vainu nevarēsim pierādīt, bet vismaz būs kādu laiku pasēdējis. Cilvēki domā, ka apcietinājumam ir jāatjauno taisnīgums, bet īstenībā tas ir tikai drošības līdzeklis, nevis sods,» Dienai teica advokāta palīgs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Aleksandrs Berezins, kurš nupat žurnālā Jurista Vārds publicējis kritisku materiālu par šī drošības līdzekļa juridisko regulējumu. Viņaprāt, mūsu valstī apcietinājums tiekot piemērots nevis par maz, bet gan par daudz - kaut var nosaukt skaļus aizbēgušo piemērus, daudz vairāk esot gadījumu, kad apsūdzētais pat vairākus gadus ir apcietināts, bet tiesa galu galā viņu attaisno.
Arī krimināltiesību eksperts un politiķis Andrejs Judins uzskata, ka sabiedrībai nav īsti skaidrs, ka apcietinājums nav sods, bet drošības līdzeklis, kam jāpanāk, lai apsūdzētais netraucē izmeklēšanai. Galīgais lēmums par drošības līdzekli ir jāpieņem izmeklēšanas tiesnesim, un A. Judins atzīst, ka tiesnesis var kļūdīties, izvērtējot risku, vai apsūdzētais nemēģinās izbēgt no soda, bet tas nenozīmē, ka visi apsūdzētie bez izņēmuma jātur cietumā, jo katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli.
Viņš gan īsti nepiekrīt A. Berezina uzskatam, ka apcietinājums tiek piemērots pārāk daudzos gadījumos. «Pirms septiņiem astoņiem gadiem tiešām tā bija, ka Latvijas cietumos tikai 60% bija notiesātie, bet pārējie 40% vēl gaidīja spriedumu. Tagad šis procents ir mazinājies,» viņš skaidro. Arī A. Judins uzskata, ka apcietinājums būtu jāpiemēro tikai galējos gadījumos, jo biežāk vēlamo rezultātu varētu panākt ar citu drošības līdzekļu kombinācijām. Problēmjautājums, kas vēl būtu jārisina, - kā panākt, lai apsūdzētie nepamet valsti. Iepriekš, šķērsojot Latvijas robežu, bija jāuzrāda pase, tas nozīmē, ka bēglis uzreiz tika identificēts, tagad esam Šengenas zonas dalībvalsts, un cilvēks var bez problēmām izbraukt uz citām ES valstīm, neuzrādot dokumentus.
Spriežot pēc policijas sniegtās informācijas, šo faktu lieliski apzinās arī noziedznieki. VP interneta vietnē kā vienu no aktuālām noziedzības tendencēm ir norādījusi Latvijas valsts piederīgo noziedzīgās darbības organizēšanos Lielbritānijā jeb «latviešu mafijas» veidošanos, par ko satraukumu nesen pauda arī britu dzeltenā prese. Tas esot saistīts ar faktu, ka arvien vairāk personu, kas izdarījušas noziegumus Latvijā, slēpjas Lielbritānijā, kur savukārt iesaistās noziedzīgā darbībā.