Lielas cerības tiek saistītas ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu, tomēr izaugsme tiek gaidīta ne tikai metalurģijā, bet arī citās ražošanas nozarēs. Ekonomikas ekspertu viedoklis kopumā paredz, ka, saglabājoties pašreizējai un no tās izrietošajai ekonomikas procesu virzībai ārējos tirgos, šogad no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē varētu palielināties par pāris procentiem. Līdzīgu skatījumu pauž arī Dienas aptaujātie uzņēmēji.
Liels pārbaudījums
Viena no nozarēm, kura pērn saskārās ar lieliem pārbaudījumiem saistībā ar Krievijas ieviesto embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem, ir pārtikas rūpniecība. A/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece stāsta, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem pārbaudījumiem bagāts būs arī šis gads, kas saistīts ar piena kvotu atcelšanu ES, līdz ar to tagad katrs piensaimnieks varēs ražot, cik daudz vēlas.
«Tomēr es nekādā gadījumā neesmu pesimistiska, bet notiekošo uztveru kā jaunu izaicinājumu,» optimistiska ir uzņēmuma vadītāja. G. Mūrniece gan norāda, ka, lai iekarotu tik gigantisku tirgu, kādu savulaik varēja piedāvāt Krievija, būs nepieciešami vairāki gadi. Uz Krieviju Smiltenes piens eksportēja 20-22% no saražotā.
«Nesen bijām izstādē Anglijā. Es domāju, ka tur sieru izvēle ir mazāka nekā pie mums, tomēr šajā tirgū nav nemaz tik vienkārši tikt, jo nepieciešams iziet divu trīs gadu sertifikācijas procesu, turklāt tas prasa vairākus desmitus tūkstošu eiro vērtus ieguldījumus,» stāsta G. Mūrniece, piebilstot, ka iecere par Lielbritānijas tirgu netiek atmesta. Runājot par jaunajiem tirgiem, viņa stāsta, ka turpinās darbs pie noieta veicināšanas Īrijā. Perspektīvu rada arī fakts, ka sākot atgūties Moldova, kura piedzīvoja finansiālu nestabilitāti saistībā ar Krievijas rubļa kritumu. Savukārt Izraēlā Smiltenes piens ir ieguvis košera sertifikātu, kas paver plašas iespējas šīs valsts tirgū. Noieta iespējas ir, taču jaunu, lielu tirgu iekarošana nav nedēļu vai mēnešu, bet gadu jautājums, norāda uzņēmēja. Pēc G. Mūrnieces domām, pagājušā gada pirmo triju ceturkšņu piena produkcijas eksporta rekordapjomus tuvākajā laikā, visticamāk, neizdosies sasniegt, ja nu vienīgi saistībā ar Rīgas piena kombināta veiksmīgu produkcijas eksportu uz Ķīnu, kas nākotnē ievērojami varot atslogot arī vietējo tirgu.
Labāk, nekā cerēts
Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds teic, ka šobrīd situācija ar eksportu šķiet ievērojami daudzsološāka nekā pirms dažiem mēnešiem. Iepriekš esot lēsts, ka asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi šogad varētu samazināties par 8%, pēc tam tika pieļauts, ka par 6%. «Taču tagad, vadoties pēc februāra un marta datiem, paveras iespēja, ka rādītāji būs vēl labāki un eksporta apjoms noturēsies pagājušā gada līmenī,» optimistisks ir G. Strazds. Viņš skaidro, ka asociācijas, kura pārsvarā sastāv no tekstila un apģērbu ražotājiem, ietvaros kritums šogad tika plānots tāpēc, ka pērn neplānoti lieli eksporta kritumi bija uz valstīm, kur tas netika gaidīts, piemēram, uz Poliju un Nīderlandi. Pārdošanas apjoms kritās attiecīgi par 53% Polijā un par 47% Nīderlandē. G. Strazds to skaidro ar iespējamību, ka liela daļa uz šīm valstīm eksportētās produkcijas galu galā tomēr nonāca Krievijā. Pašas Krievijas eksportā radītais mīnuss ir visai neliels - 15%, kas naudas izteiksmē sasniedz apmēram 10 miljonus eiro. «Krievijas ietekme uz kopējiem uzņēmumu datiem būtu ļoti neliela pat tad, ja eksports uz to samazinātos pat uz pusi. Uz Krieviju tiek izvests ap 7% no saražotās produkcijas,» stāsta asociācijas vadītājs. Viņš gan piebilst, ka atsevišķiem uzņēmumiem, sevišķi veļas ražotājiem, Krievijas rubļa svārstības un kritums spējis iesist pamatīgu robu finansēs.
Procentuālā izteiksmē nedaudz lielāks kritums (-18%), vienlaikus naudas izteiksmē salīdzinoši neliels, sarūkot no 13 miljoniem līdz 11 miljoniem eiro, bijis eksportam uz Ukrainu. Tomēr G. Strazds teic, ka eksports uz Ukrainu pamazām sāk palielināties un vispārējā situācija nav draudoša, jo kritumu dažos ražošanas segmentos un tirgos kompensēs pieaugums citos. Pēc G. Strazda teiktā, perspektīvas ir dažas Centrāleiropas un Balkānu valstis, piemēram, Slovākija, Slovēnija, Čehija un Maķedonija. Uz Slovākiju eksports pērn pieaudzis par 166%, bet Maķedoniju - par 95%. Viņš arī piebilst, ka, piemēram, uz Zviedriju eksporta apjoms pieaudzis par 12%, kas naudas izteiksmē ir četri miljoni eiro. No Rietumeiropas valstīm ar būtisku pieaugumu izceļas Francija un Itālija, uz kurām pērn eksportēts par 20% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī Beļģija ar 15% pieaugumu. Par perspektīvu noieta ziņā tiek uzskatīts arī Kanādas tirgus, kur pērn eksports palielinājies par 81%.
Kopumā G. Strazds šā gada situāciju vērtē ar mērenu optimismu. Uzņēmēji meklē ceļu uz jauniem tirgiem un piedalās dažādās izstādēs, arī atrod tirgus, kuros savu saražoto produkciju pārdot, rezumē G. Strazds.
Redz perspektīvas
Latvijas lielākais ārējās tirdzniecības partneris ir pārējās ES valstis, kur nonāk vairāk nekā 70% mūsu valsts eksporta. Situācija šajās valstīs neattīstās pēc vienota scenārija, līdz ar to arī patērētāju aktivitātes izmaiņas ir visai dažādās. To atzīst arī Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Uldis†Biķis. «ES patērētāju aktivitāte katrā valstī ir atšķirīga. Tā svārstās, bet nav vāja. Piemēram, ekonomikas eksperti tikko ziņoja par 9% patēriņa pieaugumu Latvijā, salīdzinot pret pērno gadu,» stāsta Uldis†Biķis, piebilstot, ka Latvijas finieris, apzinoties savas iespējas un ražošanas jaudu robežas, iespējams, sasniegs šā gada uzdevumu - mērenu eksporta pieaugumu. «Kopumā mūsu eksports sniedzas līdz pat 60 valstīm, kas atrodas pamatā Centrāleiropā, būtisks eksporta procents aizceļo arī uz Turciju un tai blakus esošajām valstīm reģionā. Mūsu uzdevums ir palielināt eksportu ārpus ES valstīm - jo plašāks tirgus izvērsums, jo lielāka elastība un mazāki tirdzniecības riski,» spriež U. Biķis.
Eksporta pieaugumu šogad plāno arī Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas apvienotie uzņēmumi. Asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš teic, ka veiksmīgas Liepājas metalurga darbības atjaunošanas gadījumā asociācijas uzņēmumu eksporta pieaugums būs mērāms ar divciparu procentu skaitli, tomēr arī pārējie uzņēmumi nesnauž un kopumā paredz mērenu kāpumu 4-5% apmērā. Cerības tiekot liktas uz Ziemeļeiropas valstīm, turklāt V. Rantiņš atzīst, ka līdz ar iespaidīgo investīciju apjomu iepriekšējos gados nākamo triju četru gadu laikā ir iespēja ražošanas apjomu dubultot.