Sāk ar ekonomiskajām
«Par iespēju ietaupīt uz elektrības rēķiniem pirmo reizi sāku domāt pirms aptuveni gadiem trim, kad aktīvi sāku lietot sociālos tīklus. Tad pirmo reizi uzzināju par tā sauktajām ekonomiskajām spuldzēm, kas tērē mazāk elektrības. Man tolaik bija visai iespaidīgs elektroenerģijas patēriņš - ap 240-270 kilovatstundu mēnesī. Piemēram, vienā no istabām lustrā vien mums ir piecas spuldzītes. Agrāk tur dega parastās kvēlspuldzes katra ar 40 vatu jaudu. Kopā tātad sanāk 200 vatu. Tā pa dažādiem gaismekļiem patēriņš sanāca gana liels,» stāsta G. Rozenbergs.
Tad arī viņš nolēmis Rīgas dzīvoklī visur saskrūvēt ekonomiskās spuldzes, lai rēķinu samazinātu. «Diemžēl, kad pēc pusgada lietošanas salīdzināju rēķinus, secināju, ka neko lielu ietaupīt nav izdevies, turklāt mani neapmierināja gaismas apjoms no šīm spuldzēm. Tad LED spuldzes tikai sāka parādīties tirdzniecībā un bija dārgas,» stāsta G. Rozenbergs un piebilst, ka tobrīd visas ekonomiskās spuldzes nomainījis atkal pret kvēlspuldzēm un turpinājis tērēt elektrību iepriekšējā apjomā, kas naudas izteiksmē bija gana daudz.
Otrais piegājiens
Pēc kāda laika G. Rozenbergs uzzinājis, ka paziņa savā dzīvoklī sākusi izmantot LED spuldzes un jau uzreiz konstatējusi patēriņa samazinājumu. «Nospriedu - pamēģināšu vēlreiz, bet, ja izmaiņas neredzēšu, atmetīšu ar roku. Par spuldžu nomaiņu samaksāju diezgan dārgi - kopumā 150 eiro. Rezultātu konstatēju jau nākamajā mēnesī, kad patēriņš kritās par 120 kilovatstundām. Parēķināju, ka ar šādu starpību iztērēto naudu par LED spuldzēm atpelnīšu gada laikā,» uzsver žurnālists.
Viņš arī uzsver, ka būtiski ir pievērst uzmanību ne tikai konkrētās spuldzes jaudai kilovatos, bet arī tās spožumam lūmenos, kas arī ir galvenais rādītājs, vai jaunā un ekonomiskā spuldze neradīs vilšanos, jo izrādīsies, ka elektrību tā taupa, bet gaismas spilgtums rezultātā krietni samazinājies un prieka sajūtas par ekonomiju nav. Arī savās lauku mājās G. Rozenbergs kopā ar māsu nomainījis vecās spuldzes pret LED gaismekļiem, un arī tur ikmēneša ietaupījums ir ap 150 kilovatstundu.
Viņš atzīst, ka mājās domā ar iespējām elektrību tērēt apdomīgi: «Agrāk es no rītiem ūdeni kafijai vārīju, piepildot pilnu elektrisko tējkannu. Tā tik vārīju un vārīju ūdeni, kuru nemaz pilnībā neizmantoju. Tagad jau labu laiku leju tējkannā ūdeni tik, cik krūzītēm tas būs nepieciešams. Arī tā ir ekonomija,» teic G. Rozenbergs.
«Man ir prieks, ka vairs nav liels elektrības patēriņš,» nosmej G. Rozenbergs un piebilst - lai arī ietaupītā nauda tāpat tiek iztērēta, tikai citiem pirkumiem, tas, ka mēneša elektrības rēķins kļuvis mazāks, rada pozitīvas emocijas un gandarījumu par pieņemto lēmumu.
Tirgotājiem jāstrādā rūpīgāk
Žurnālists kā pozitīvu aspektu min faktu, ka gadījumā, ja ekonomiskā spuldze izdeg ātrāk, nekā to noteicis garantijā ražotājs, pircējam ir iespēja to nest uz veikalu un samainīt pret jaunu. G. Rozenbergs gan atzīst, ka vismaz viņš Latvijā zina tikai vienu veikalu, kas viņu apmierina gan sortimenta, gan cenu, gan kvalitātes, gan pārdevēju kompetences ziņā. Pārējiem tirgotājiem viņš tomēr iesaka rūpīgāk pievērst uzmanību šīm niansēm, lai nodrošinātu to preci, kas patērētājam patiešām vajadzīga.