Uz laiku atlikt tā saukto liberalizācijas procesu nolemts tāpēc, ka nav sakārtots mehānisms, kā šādā situācijā atbalstīt trūcīgās un mazturīgās ģimenes. Skaidrs ir tas, ka elektroenerģija mājsaimniecībām kļūs par apmēram 40% dārgāka, un lielai daļai šis slogs var būt pārāk smags.
Šis bija iemesls, kāpēc elektrības tirgus atvēršanu atlika pirmo reizi - pērnā gada septembrī. Tad nebija nedz kompensācijas mehānisma, nedz arī naudas, ko piešķirt kompensācijās. Tagad Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jurijs Spiridonovs stāsta, ka šajā laikā no septembra tika radīts jauns nodoklis, kas dod iespēju kompensācijās izmaksāt vairāk nekā piecus miljonus eiro. Izstrādātā atbalsta sistēma paredzēja šīs naudas administrēšanu deleģēt pašvaldībām, kas, izmaksājot dzīvokļa pabalstus, iekļautu arī kompensāciju par elektrību. Pret šādu mehānismu striktus iebildumus izteica pašvaldības, pieprasot 2,5 miljonus eiro vien par to, ka tām jānodarbojas ar naudas administrēšanu. «Lai kā es necenstos būt pieklājīgs, man nešķiet, ka šis cipars ir normāls,» bilst J. Spiridonovs.
Tā kā mehānisma tālākā virzība ir apturēta, arī tirgus liberalizācija nevar notikt. Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju izstrādājusi jaunu atbalsta shēmu, ko jau ir apstiprinājis Ministru kabinets. Tas paredz, ka katrs cilvēks, kam ir maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, saņems piecu eiro atlaidi savam elektrības rēķinam. Saņēmējus izvēlēsies pašvaldības, piešķirot maznodrošinātā statusu, un valsts, nosakot personai trūcīgā statusu. J. Spiridonovs norāda, ka līdz 1. janvārim laiks sagatavēm ir pilnīgi pietiekams. Bažīgs viņš kļūst, pieminot, gaidāmās Saeimas vēlēšanas: «Jautājums, vai, nomainoties valdībai, gada nogalē nebūs jauns uzstādījums - darboties vēl citā virzienā?» Jau tagad tiek runāts, ka mehānismu, visticamāk, vajadzēs mainīt, lai atbalsts aptvertu pēc iespējas vairāk cilvēku, piemēram, pensionārus, invalīdus un daudzbērnu ģimenes.
Pašvaldības arī neslēpj, ka prasījušas 2,5 miljonu eiro atbalstu administrēšanai. Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norāda, ka process ir ļoti sarežģīts. Viņš uzskata, ka ministrijām vajadzētu strādāt pie datubāzes savienojamības un tad atkristu jautājums par lielajām administrēšanas izmaksām. «Ja abas ministrijas atrisinātu elementārus jautājumus, problēmu nebūtu. Pirmkārt, vienotos par to, cik liels būs atbalsta apjoms. Otrkārt, ir skaidri jādefinē, kam šis atbalsts tiks piešķirts. Treškārt, ir jātiek galā ar administrēšanas jautājumu,» uzskata A. Salmiņš.
Izmaiņas skars arī valsts budžetu. Kā norāda Finanšu ministrijā, liberalizācijas atlikšana varētu ietekmēt inflāciju, atstājot negatīvu iespaidu uz vispārējo valdības budžeta bilanci tuvākajiem gadiem.
Ķibeles Saeimas lēmums sagādās arī jaunajiem tirgus spēlētājiem. Baltcom jau ir paziņojis, ka gatavs tiesāties par elektrības tirgus atvēršanas atlikšanu. Uzņēmuma pārstāve Elizabete Podinska portālam Nozare.lv uzsvēra, ka veids, kā tiek risināts šis jautājums nozarē, vājinās konkurenci. Iedzīvotāji, kas ar Baltcom ir noslēguši līgumu, pēc 1. aprīļa pakalpojumu turpinās saņemt no līdzšinējā komersanta. Jāpiemin, ka AS Latvenergo no aprīļa līdz gada beigām turpinās pārdot elektroenerģiju atbilstoši pašreizējiem līgumiem.