Šovakar Ģertrūdes ielas teātra nebūt ne lielo skatuvi ieņems japāņu instrumentālās ģitārmūzikas kvartets _Mono_. Esiet gatavi saprasties mūzikas valodā!
Lai arī šīs pirms desmit gadiem dibinātās mūziķu apvienības raksturojumam bieži lieto tik ietilpīgo, tomēr neko neizsakošo postroka zīmogu, paši mākslinieki sevi dēvē par laikmetīgās klasiskās mūzikas izpildītājiem - par saviem galvenajiem iedvesmas avotiem līdz ar eksperimentētāju Sonic Youth un alternatīvi trokšņaino My Bloody Valentine viņi min Ludvigu van Bēthovenu un poļu minimālistu Henriku Gorecki. Taču visprecīzāk Mono mūzikas raksturu var nojaust, atceroties Larsa fon Trīra karjeras pirmsākumos uzņemto drāmu Šķeļot viļņus - tieši tās emocionālie kritumi un kāpumi bijuši grupas «kaligrāfiskā rokraksta» galvenie noteicēji, intervijās stāsta kolektīva vadošais ģitārists Takakira Goto.
Muzikālas galējības iezīmē Mono ekspresīvo un dinamisko uzstāšanos - no liegām instrumentālām pasāžām vienā brīdī mūziķi pārmetas uz distortētu ģitāru dominanti, radot apokaliptiskus skaņu viļņus, un tomēr tajā pašā laikā nezaudē ritmu un struktūru. Iespējams, tieši tādēļ Mono vislabāk izpaužas koncertos un, pat esot studijā, rada «dzīvās uzstāšanās» gaisotni, neievērojot jebkādas robežas.
Mono trumpis - mūzika runā jebkurā valodā. Ar ģitārām, taustiņinstrumentiem un perkusijām, jo īpaši metalofoniem, instrumentālisti izstāsta stāstu, kurā iekļautās emocijas - gan bēdas, gan prieks - kļūst saprotamas klausītājam arī bez speciāliem paskaidrojumiem. Šis ir koncerts, kurā jābūt gatavam, ka mūzika paraus vaļā dvēseli, apgriezīs to kājām gaisā un liks pārvērtēt visu iepriekš dzirdēto. No melanholijas līdz noise, no skaņu uzzīmētām idilliskām ainiņām līdz elles šausmām - Mono uz skatuves izdzīvo visu iedomājamo emociju spektru.
Rīgas koncertā noskaņoties uz Mono ideju viļņa palīdzēs pašmāju projekts Sound Meccano/Evgeniy Droomof un čelliste Undīne Balode - akustiskā instrumenta skaņu viļņi klāsies pāri elektroniskajiem motīviem.