Sagatavoto NAP valdība iesniegs Saeimā, kur deputāti vēl mēnesi, līdz 23. novembrim, izvērtēs šo dokumentu, lai pēc tam pieņemtu galīgo lēmumu.
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kura uzdevums bija nodrošināt Nacionālās attīstības plāna 2014.- 2020. gadam sagatavošanu, bija plānojis, ka valdība galīgo lēmumu par šo dokumentu pieņems jau septembra beigās. Taču tikai septembra vidū sākās sabiedriskā apspriešana, kuras laikā saņemti ap 3000 priekšlikumu, informēja PKC direktors Mārtiņš Krieviņš. Viņš minēja, ka cilvēku bažas galvenokārt ir par ceļu infrastruktūru, lauku teritorijas attīstību ārpus attīstības centriem, kas ir modelī 9 plus 21, kā arī par izglītības pieejamību. Gala redakcijā ir izvērsts arī stratēģiskais mērķis - ekonomikas izrāviens, nosakot, ka tas ir nepieciešams katra indivīda un valsts labklājības kopējam pieaugumam.
NAP ir atspoguļoti arī finanšu avoti, kas gan vēl tiks precizēti līdz brīdim, kad par šo dokumentu lems Saeima. Finansējums ir paredzēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem aptuveni četru miljardu latu apmērā, valsts budžeta finansējuma, kā arī no pašvaldību un privātā sektora līdzfinansējuma. Lielākās summas paredzētas prioritātēm - tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas, trešais virziens - cilvēka drošumspēja - saņems mazāk un galvenokārt tiks finansēts no valsts budžeta. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) atgādināja, ka pieprasījumi bijuši par 80 miljardiem latu, bet finansējums ir tik, cik ir. Viņš arī aicināja kolēģus, kas sēdē piedāvāja vēl uzlabot plānu, «neatvērt deķīša vilkšanu katram uz savu pusi», jo plāns ir pietiekami ilgi gatavots, tajā skaitā koalīcijas partiju darba grupā. Reformu partijas ministriem bija visvairāk jautājumu, kas radīja iespaidu, ka viņi nav konsultējušies ar saviem pārstāvjiem grupā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu un Saeimas deputāti Ingu Biti.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), tāpat kā citi ministri, pateicās plāna sagatavotājiem, izmantojot viņam tīkamu salīdzinājumu par to, «ka nevar padarīt plānu par galertu ar daudzām svecītēm», tomēr pamanījis arī trūkumus. Viņaprāt, arī «pasākumu finanšu potenciāla ietvars ir lielāks nekā pieejamais finansējums». PKC vadītāja sākotnējā iecere sagatavot lakonisku un visiem iedzīvotājiem viegli uztveramu dokumentu izplēnēja jau vasaras sākumā, kad ministri nobremzēja plāna tālāku virzīšanu, tajā nesaskatot pilnīgu savu nozaru atspoguļojumu. Tagad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdim Jānim Endziņam NAP atgādina «lielveikalu ar visādām labām lietām», taču līdz ar to uz ekonomisko izrāvienu orientēto trīs prioritāšu vietā esot jau 12 prioritātes. Arī Egīls Baldzēns no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzina, ka dokuments «nav šedevrs», taču visi valdības sociālie partneri piekrita, ka šis Nacionālās attīstības plāns ir kvalitatīvāks par to, kas ir tagad spēkā. M. Krieviņš kritikai daļēji piekrita, pieļaujot, ka vieglāk būtu rakstīt vienam, taču viņš argumentēti reaģē uz visām iebildēm.