Vairāki Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti norādīja, ka pašlaik nav skaidrs, kāds būs EM gatavotās enerģētikas politikas nākotnes devums Latvijas tautsaimniecībai. Jaunā enerģētikas politika sabiedrības apspriešanai tiks nodota šā gada septembrī.
Runājot par elektroenerģijas jaudu papildu nodrošinājumu (importa vidējais apjoms gadā pašlaik ir ap 30%), J. Pūce atzina, ka Latvijas prioritāte aizvien ir Lietuvā iecerētā atomelektrostacija (AES). «Alternatīva ir cietā kurināmā stacija Kurzemē,» viņš norādīja, komentējot iespējamo Lietuvas AES projekta neizdošanos. Neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas plāniem attīstīt divas AES Baltijas valstu tuvumā, Lietuva joprojām ir pārliecināta par Visaginas AES projekta īstenošanu. Projektu kopīgi realizēt plāno Baltijas valstis un Polija.
Lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, EM pašreiz piedāvā trīs iespējamos attīstības scenārijus līdz 2020. gadam. Katrs no tiem paredz AER īpatsvara pieaugumu apkures un elektroenerģijas ražošanā, kā arī transportā. Būtiskākā atšķirība scenārijos skar AER izmantošanu elektroenerģijā, kas ietekmēs arī elektroenerģijas cenu.
Pašlaik izskatīšanai Saeimā iesniegti vairāki enerģētikas jomu skaroši likumprojekti. «Patlaban par šo likumprojektu paketi saņemti vispretrunīgākie viedokļi - vieni tajā saskata nākotnes peļņu, savukārt citi - nākotnes izdevumus,» uzsver Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).