Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere trešdien paziņoja, ka pēc divus gadus ilgušas izmeklēšanas secināts, ka Gazprom varētu būt uzcēlusi mākslīgas barjeras, kas liedz gāzes piegādes no vienas Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts uz citu, tā ierobežojot pārrobežu konkurenci. «Nacionālo gāzes tirgu norobežošana ļāvusi Gazprom pieprasīt atsevišķām ES valstīm maksāt tik augstas cenas par gāzi, ko var uzskatīt par neatbilstošām,» teica M. Vestagere. Eiropas Komisijas iebildumi bijuši arī pret Gazprom prasību saglabāt tās īpašumā kontroli pār cauruļvadiem apmaiņā pret izdevīgākiem kontraktiem par gāzes piegādi un pret gāzes cenu noteikšanu pēc naftas cenām. «Visām firmām, kas darbojas Eiropas tirgū - pat nav svarīgi, vai tās ir no Eiropas vai nē - ir jāievēro Eiropas Savienības noteikumi,» uzsvēra komisāre.
Gazprom tagad dotas 12 nedēļas, lai atbildētu uz EK pārmetumiem. Potenciālās sankcijas varētu būt ap diviem miljardiem eiro.
ES valstis pērn no Krievijas importēja 27% ES patērētās dabasgāzes. 28 valstu bloks importē 53% no tā patērētās enerģijas miljarda eiro vērtībā ik dienu.