Pievilināšot teroristus
Aptuveni vienāds daudzums britu gatavi balsot par Lielbritānijas palikšanu ES un izstāšanos jeb tā dēvēto Brexit. Nozīmīga daļa vēlētāju vēl nav izlēmuši, kā balsot, tāpēc izvērsusies bezkompromisa cīņa par viņu balsīm. Tajā aktīvi iesaistījušies arī konservatīvā premjerministra Deivida Kemerona valdības ministri, kuri nostājušies pretējos «ierakumos».
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns, kurš atbalsta valsts palikšanu ES, pagājušajā nedēļā saņēma pārmetumu gūzmu no Brexit atbalstītājiem pēc tam, kad bija nācis klajā ar teju apokaliptiskām prognozēm par Apvienotās Karalistes ekonomiku, ja vēlētāji nolemtu atbalstīt izstāšanos no bloka.
Ministrs, balstoties uz savu darbinieku veiktajiem aprēķiniem, paziņoja - ja Lielbritānija izstāsies no ES, līdz 2030. gadam tās tautsaimniecība saruks vismaz par 6% un budžeta deficīta aizlāpīšanai vajadzēšot palielināt ienākuma nodokļus par 8%, raksta izdevums The Week. Tādā gadījumā, brīdināja Dž. Osborns, katra britu mājsaimniecība gadā zaudētu 4300 mārciņu (5456 eiro). Viņš arī paziņoja, ka Brexit atbalstītāji esot «ekonomiski neizglītoti».
Tieslietu ministrs Maikls Govs, kurš kopā ar Londonas mēru Borisu Džonsonu ir viens no prominentākajiem Brexit atbalstītājiem, paziņoja, ka pretējās nometnes pārstāvji vēlētājus «tur par bērniem, kurus ir viegli nobiedēt ar spoku stāstiem».
Tajā pašā laikā viņš brīdina, ka palikšana ES Lielbritānijai nozīmētu vēl vairāk imigrantu, kuri pieprasīšot pabalstus un izmantošot valsts nodrošināto veselības aprūpi. «Kamēr mēs būsim ES, tikmēr mēs nevarēsim kontrolēt savas robežas un attīstīt imigrācijas politiku, kas vienlaikus ir patiesi humāna un strādā mūsu ilgtermiņa ekonomiskajās interesēs,» M. Govu citē DPA.
Bijušais darba ministrs Īans Dankans Smits paziņojis, ka Lielbritānijas palikšana ES ar tās atvērtajām robežām būtu dāvana teroristiem, kuri nepamanīti ierodas Eiropā un veic uzbrukumus. «Dalība ES mūs pakļauj riskam un apliecina, ka neesam spējīgi novērst šo cilvēku ierašanos Lielbritānijā,» viņš sacīja avīzei The Times.
Pozitīvisms uzvarēja
1994. gadā Zviedrijā un Norvēģijā ar pāris nedēļu starpību notika referendums par dalību ES. 52% zviedru nobalsoja par valsts pievienošanos blokam, bet Norvēģijā tikpat nobalsoja pret.
Neraugoties uz atšķirīgajiem mērķiem, abos gadījumos uzvarēja aģitācijas kampaņas, kuras izmantoja līdzīgu stratēģiju - norobežojās no isteblišmenta, lai fokusētos uz pilsoniskās sabiedrības mobilizēšanu un pozitīvu vēstījumu, raksta Reuters.
Zviedrijā valsts virzības uz ES atbalstītāji īpaši vērsās pie jauniešiem, stāstot viņiem par iespējām, piemēram, mācīties un strādāt citās bloka dalībvalstīs. Rezultātā daudzi jaunieši pierunāja savus vecākus un vecvecākus iet un balsot par. Savukārt ES pretinieki savā kampaņā priekšplānā izvirzīja bailes par suverenitātes un darbvietu zaudēšanu.
Norvēģijā, kur iedzīvotāji 1972. gadā jau bija pateikuši nē ES, 1994. gadā aptaujas liecināja, ka balsojums būs ļoti ciešs. Iestāšanās atbalstītāji, kuru vidū bija liela daļa partiju, uzņēmumu un mediju, cerēja, ka norvēģi sekos jau balsojušo zviedru, austriešu un somu piemēram un balsos par. «Pret» nometne uzrunāja galvenokārt vienkāršos iedzīvotājus. «Mēs izmantojām vienkāršu argumentu, kas trāpīja cilvēku sirdīs. Mēs centāmies pārliecināt par pašnoteikšanos,» atminas kampaņas vadītāja Katrīne Klevelanda.