Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis prognozē, ka, visticamāk, nākamais EP balsojums par ES ilgtermiņa finanšu ietvaru laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam, kurš patlaban tiek plānots oktobrī, noritēs veiksmīgi, jo par nozīmīgākajiem budžeta jautājumiem politiķi ir panākuši kompromisu. «Protams, ka ir liels spiediens no ES dalībvalstīm, lai budžeta apstiprināšana neaizkavētos,» skaidro I. Godmanis, piebilstot - aizkavēšanos var radīt budžeta tālāka saskaņošana starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju. Ja, piemēram, gan Latvijas valdība, gan arī Eiropas Komisija izmanto maksimālo iespējamo laiku, kas tām ir paredzēts budžeta izlietojuma programmu saskaņošanai, kopējā procedūru kārtošana aizkavēsies. Pēc viņa teiktā, vēlākais pirmo maksājumu saņemšanas laiks būs 2015. gada jūnijs. EP deputāts arī neslēpa, ka Latvijas iecerētās ES līdzekļu izlietojuma prioritātes ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības līderu viedokli, jo, piemēram, attieksme pret apjomīgām ES investīcijām autoceļu būvniecībā no ES institūciju puses ir rezervēta, un pašreiz par prioritārām tiek uzskatītas investīcijas uzņēmējdarbībā un inovācijās.
Savukārt kā pozitīvu pārmaiņu nākamā perioda ES budžeta kontekstā I. Godmanis minēja faktu, ka turpmāk par ES projektu finansējuma jautājumiem atbildību uzņemsies viena iestāde - Centrālā finanšu līgumu aģentūra. Tas nozīmē, ka no šī darba tiks atslogotas daudzas citas institūcijas, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Nodarbinātības valsts aģentūra, un ES līdzekļu sadalē un pārvaldībā būs vienkāršāk īstenot vienotu pieeju.
Savukārt FM ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris norādīja, ka, rēķinoties ar iespējamo finansējuma pārrāvumu no ES fondiem, valsts ir paredzējusi uzņemties risku, un nozares, kurās šāds finansējuma pārtraukums ir kritisks, finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Šādu finansējumu varētu saņemt projekti, kas saistīti ar ceļu infrastruktūras sakārtošanu, ēku siltināšanu, Veselības ministrijas pamatnostādņu un dalītās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanu. Kopumā valsts nākamgad šiem tēriņiem ir paredzējusi atvēlēt aptuveni 42 miljonus latu, un, kā uzsvēra E. Šadris, šie tēriņi neietekmēs kopējos valsts budžeta rādītājus un pārējos tā izdevumus, jo valsts rēķinās ar šo līdzekļu atgūšanu no ES fondiem. Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu saņēmēju būs valsts uzņēmumi vai institūcijas, tāpēc arī netiek prognozēts, ka ES līdzekļu atgūšana šiem projektiem varētu radīt kādu risku, norāda FM pārstāvis.
Kopumā Latvijai no ES ilggadējā budžeta ir atvēlēti 5,237 miljardi latu, lielākā daļa no tiem jeb 3,095 miljardi latu ir finansējums no Kohēzijas politikas fondiem, bet pārējais apjoms ir paredzēts lauksaimniecības atbalstam. Saskaņā ar FM datiem no dažādām aktivitātēm lielāko atbalstu paredzēts piešķirt transporta nozares attīstībai - 949,66 miljonus latu, nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai - 380,8 miljonus latu, pilsētvides attīstībai - 338,8 miljonus latu, kā arī izglītībai - 335,44 miljonus latu. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ES budžeta periodu, straujākais finansējuma pieaugums paredzams energoefektivitātei, kura šajā periodā saņems par aptuveni 136 miljoniem latu vairāk, transporta nozarei, kurai finansējums palielināsies par 127 miljoniem eiro, kā arī pilsētvides attīstībai, kura saņems par 120 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā.