«Mauči, dūrgaļi, aproči, maustiņi, pulsa sildītāji vai kā nu viņus citviet sauc, jau izklīduši tālu plašajā pasaulē,» norāda grāmatas autore rokdarbniece Dace Nasteviča, kura ar mauču adīšanu nodarbojas jau trīsdesmit gadu. Ar tiem viņu iepazīstinājusi suitu dziesmu teicēja Veronika Porziņģe, par kuru tapusi autores pirmā grāmata (1999). Jau tuvākajā laikā klajā nāks Daces Nastevičas trešais darbs Suitu novada danči.
«Man nācās izgudrot velosipēdu pašai,» atceras rokdarbniece, jo toreiz nav bijis neviena cilvēka, ar kuru parunāties un dalīties informācijā, nevienas grāmatas, kurās rast padomu. Nācies krist un nobrāzt ceļus. Pēc vairākiem gadiem kādā mājturības grāmatā meitenēm viņa atradusi tikai divus teikumus. «Es ļoti ilgu laiku biju viena ar pērlītēm, adīšanu un maučiem,» uzsver Dace Nasteviča, kura pacietīgi turpinājusi darboties.
Valoda rūtiņās
Pirms pāris gadiem rokdarbniece ļoti nopietni gatavojusies pasākumam Satiec savu meistaru!, bet neviens neesot piezvanījis vai atbraucis pie viņas ciemos. «Man nebija, kam to pastāstīt, tāpēc es to pierakstīju, lai neaizmirstu,» par grāmatas Adīti mauči pirmajiem uzmestajiem valdziņiem stāsta Dace Nasteviča. Taču tagad mauči piedzīvojot savu zvaigznīšu brīdi. «Līdzīgi kā modē, viss notiek viļņveidīgi,» viņa piebilst.
Grāmatā Adīti mauči kopumā ir ietverti 115 ornamentu paraugu. «Man ir milzīga bijība pret šo ģeometrisko zīmējumu, jo tas ir kaut kas daudz vairāk, nekā mēs spējam saprast,» akcentē rokdarbniece, kura tos ir vākusi, cik vien sevi atceras. Šie ornamenti ir ziņa, ko mēs nemākam izlasīt un nododam tālāk, lai tā nepazustu. «Tā ir valoda,» uzskata Dace Nasteviča. Ne velti latviešu tautasdziesmās tiek runāts tieši par «rakstītājām».
Šī iemesla dēļ rokdarbniece ļoti uzmanīgi izturas pret izmaiņām citur noskatītajās un rūtiņu burtnīcās sazīmētajās zīmēs. «Tās ir sajūtas, kas nosaka, ko es drīkstu vai nedrīkstu darīt,» atzīst Dace Nasteviča, kura pēc tik ilgiem gadiem beidzot ir uzdrošinājusies spēlēties. «Es daudziem rakstiem noņemu nost žogus un ļauju būt brīviem,» viņa min vienu piemēru. «Brīžiem pat pašai ir jābrīnās par to, ko es atļaujos!»
Mezgla izaicinājums
«Nāve ir mezgls,» intervijā Skrundas televīzijai smejoties sacīja rokdarbniece. Tāpat kā dzīvē, tas traucē virzīties uz priekšu, un tev gribot negribot ir jāatrisina šī situācija. Ja tu esi iesācis, tev tas darbiņš ir jāpabeidz neatkarīgi no tā, vai tu par to priecājies vai ne. Tas ir sava veida pašsavaldīšanās treniņš. Ir mezgls, nu un? Vai tad man ir grūti to izņemt? «Es neesmu no tiem, kuri raud, ja kaut kas ir jāārda ārā,» bilst rokdarbniece.
«Ja esmu pielaidusi mezglu pārāk tuvu, es nedaudz atkāpjos atpakaļ, iegūstu brīvu diegu un izplēšu to ārā, lai galā veidojas maza pūciņa, jo nogriezts diegs ir pārāk resns, kam pērlītes var netikt pāri,» rokdarbniece atklāj amata noslēpumus. Saver no jauna un turpina. Tikai uz priekšu! Tas izklausās tik vienkārši. «Paņemt rokā adāmadatu ir tāpat kā paņemt rokā karoti,» par pieredzē balstīto pašsaprotamību teic Dace Nasteviča.
Uz jautājumu, vai arī viņas pašas pulsu ikdienā vai svētkos silda kāds mauču pāris, Dace Nasteviča atbild noraidoši. «Es neko netaisu sev,» godīgi atzīst rokdarbniece un tūlīt pat arī piebilst, «kā kaut ko smuku noada, tā vienmēr atrodas pretī kāds, kas to grib vairāk.» Taču viņa cer, ka jau šī gada vasarā varētu uzadīt sev maučus pie tautastērpa. Redzēs, kā ies! «Es zinu, ka tiem būs oranžs diegs,» plānos dalās Dace Nasteviča.
Pirmais šī gada pasākums Satiec savu meistaru! norisināsies no 27. līdz 29. martam, kad mācekļus pie sevis aicinās rekordliels tautas lietišķās mākslas meistaru, stāstnieku, teicēju un muzikantu skaits -pasākums norisināsies vairāk nekā 170 vietās. Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.satiecsavumeistaru.lv.